Автор работы: Пользователь скрыл имя, 19 Сентября 2011 в 23:03, реферат
Ungārijas ģeogrāfiskais stāvoklis. Valsts centrālajā Eiropā uz Vidusdonovas zemienes. Ziemeļos robežo ar Slovākiju, ziemeļaustrumos – ar Ukrainu, austrumos – ar Rumāniju, dienvidos – ar Serbiju, Horvātiju un Slovēniju, rietumos – ar Austriju.
Ungārijas ģeogrāfiskais stāvoklis. Valsts centrālajā Eiropā uz Vidusdonovas zemienes. Ziemeļos robežo ar Slovākiju, ziemeļaustrumos – ar Ukrainu, austrumos – ar Rumāniju, dienvidos – ar Serbiju, Horvātiju un Slovēniju, rietumos – ar Austriju.
Iedzīvotāju skaits – 10.4 milj. Nacionālā valūta forints (starptautiskais apzīmējums – HUF, valstī – Ft.), ir vienāds ar 100 filleriem. Ungārijas galvaspilsēta ir Budapešta.
Ungārijas
pievienošanās Eiropas Savienībai veicināja veiksmīgu pāreju no
centrāli plānotās ekonomikas uz pilnībā funkcionētu tirgus ekonomiku.
Ungārijas ekonomikā iezīmējās nozīmīgas pārmaiņas. Kamēr lauksaimniecības
daļa iekšzemes kopproduktā (IKP) samazinājās līdz 3% kopš 1989,
pakalpojumu sektors nospēlēja arvien pieaugošāku lomu, patreiz tas
sastāda gandrīz divas trešdaļas no izlaistā produkcijas kopapjoma.
Turpretī rūpniecības nozare, pateicoties ārzemju investoriem, piedzīvoja
spēcīgu uzplaukumu un pašlaik sastāda 30% no IKP. Investīciju un
eksporta pieaugums arī tuvāko gadu laikā sekmēs IKP pieaugumu. (skat.
tab.nr.1)
1. Makroekonomiskā pieauguma apskats
2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005** | |
IKP (%) | 3.8 | 3.5 | 2.9 | 4.0 | 3.8 |
Rūpnieciskā ražošana (%) | 3.6 | 2.8 | 6.4 | 8.3 | 8.0 |
Eksports (%) | 7.7 | 5.9 | 9.1 | 16.9 | 13.0 |
Imports (%) | 4.0 | 5.1 | 10.1 | 13.8 | 13.0 |
Ārējās tirdzniecības bilance | -2.5 | -3.4 | -4.2 | -3.9 | -4.0 |
Bezdarba līmenis | 5.7 | 5.9 | 5.8 | 6.1 | 6.1 |
** - paredzējumsAvots:
Ungārijas centrālās statistikas pārva
Ungārijas rūpnieciskā ražošana pieauga līdz 6.4% 2003. gadā, salīdzinot 2001.gadā 3.6% un 2.8% 2002. gadā.
Ungārijas ekports piedzīvo arī pārmaiņas. 2004.gadā tas palielinājās līdz 16.9%, tādējādi pārsniedzot importu, kas sastāda 13.8%. Šobrīd Ungārijas eksports sastāda 74% no plašā Eiropas savienības tirgus.
1. Ungārijas
ekonomiskā statistika
Gads | IKP 2000.g.cenās milj.HUF | IKP pieaugums (%) | Iedzīv.sk.milj. | Nodarb.sk.tūkst. | Deflators 2000.g. | Investīcijas 2000.g.cenās milj.HUF |
1991 | 9993.2 | … | 10.33 | 4132 | 0.23 | 2273.48 |
1992 | 9687.2 | 1 | 10.30 | 4120 | 0.28 | 2088.21 |
1993 | 9631.2 | 1 | 10.27 | 4108 | 0.34 | 1970.59 |
1994 | 9915.2 | 2.9 | 10.25 | 4100 | 0.41 | 2142.68 |
1995 | 11228.0 | 13.2 | 10.21 | 4084 | 0.52 | 2164.23 |
1996 | 11378.6 | 1.3 | 10.18 | 4072 | 0.63 | 2342.06 |
1997 | 11898.8 | 4.6 | 10.14 | 4056 | 0.74 | 2566.08 |
1998 | 12004.0 | 0.8 | 10.10 | 4040 | 0.84 | 2838.81 |
1999 | 12522.7 | 4.3 | 10.06 | 4024 | 0.91 | 2993.96 |
2000 | 13172.3 | 5.2 | 10.01 | 4004 | 1 | 3179.80 |
2001 | 13676.3 | 3.8 | 9.97 | 3988 | 1.09 | 3218.72 |
2002 | 14120.7 | 3.2 | 9.92 | 3968 | 1.2 | 3155.25 |
Pēc sniegtās
statistikas (skat.pielik.Nr.1), tika veikti šādi aprēķini un iegūta
sekojoša Koba – Duglasa funkcija: y=C0*K1-Cl*LCl = 3.98*K0.73*L0.27
(aprēķinus skat.pielik.Nr.1)
Rādītāju skaidrojums:
Y – IKP biljonos forintos 2000.g
K – Investīcijas biljonos forintos 2000.g.
L –
nodarbināto skaits tūkstošos
Ražošanas funkcijas raksturojošie rādītāji:
Aprēķins
nav veikts pilnīgi precīzs, jo tika pieņemts, ka nodarbināto skaits
tūkstošos, sastādīs 40% no iedzīvotāju skaita, kā arī pēc statistikas
datiem nav dots Consuption of Fixed capital, tādējādi nebija iespējams
aprēķināt tīrās investīcijas un tika aprēķinos izmantotas investīcijas.
Kapitāla elastības koeficients rāda gandrīz to pašu, ko atvasinājums.
Ja kapitāla resursu apjoms palielinās par 1%, tad IKP pieaugs par
0.73%. Valsts salīdzinoši ir spējīga pieņemt kapitālu.