Vardarbība

Vardarbība ģimenē vai mājās ir fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas atkārtojas arvien biežāk un kas tiek izmantots pret sievieti no partnera (vīra, drauga) vai citu tuvinieku (pieaugušo bērnu, u.c.) puses ar mērķi iegūt pār viņu kontroli un varu.

Par vardarbību mājās vai ģimenē atzīstams jebkurš aizskārums, neatkarīgi no tā, vai tas ir noticis starp esošajiem vai bijušajiem laulātajiem, esošajiem vai bijušajiem nereģistrētā laulībā, radiniekiem pirmajā pakāpē (bērniem un vecākiem), radiniekiem otrajā pakāpē (mazbērniem, vecvecākiem, brāļiem un māsām), personām, kurām ir kopīga (nedalīta) saimniecība (kopīgi dzīvo vienā privātmājā vai dzīvoklī).

Vardarbības veidi: 

Fiziska vardarbība – jebkurš fizisks aizskārums, piemēram, sišana, speršana, pļaukas, raušana aiz matiem, žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Seksuāla vardarbība – jebkurš seksuāls aizskārums, piemēram, izvarošana, uzspiests vai vardarbīgs dzimumakts, vardarbīga iesaistīšana seksuālās darbībās, seksuāla aizskaršana pret cietušās gribu u.c.

Emocionālā vardarbība – jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāru draudu izteikšana par nepakļaušanos, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana (izsekošana, sagaidīšana pie mājām, darba vietas, regulāra un nevēlama zvanīšana un īsziņu vai e-pasta vēstuļu sūtīšana), liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem u.c.

Ekonomiskā vardarbība – jebkura darbība, kas vērsta uz cietušās pakļaušanu, varmākam izmantojot savu pārāko finansiālo situāciju, piemēram, ienākumu slēpšana, cietušās ienākumu atņemšana, cenšanās nepieļaut, lai cietušā gūtu ienākumus, naudas došana, ja cietusī ir izpildījusi kādas prasības u.c.

Ar 1979.gada ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ratificēšanu Latvijas valsts ir apņēmusies veikt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu diskrimināciju attiecībā uz sievietēm no jebkādas personas, organizācijas vai uzņēmuma puses, tai skaitā, no vardarbības ģimenē. Vardarbība pret sievieti ir uz dzimumu balstītas vardarbības rīcība, kā rezultātā rodas vai var rasties fizisks, seksuāls vai garīgs kaitējums vai ciešanas sievietei, ieskaitot šādas darbības draudus, piespiedu darbības vai patvaļīgu brīvības atņemšanu, neatkarīgi, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros.

Latvijā līdz šim nav apkopota oficiāla statistika, kas reāli atspoguļotu ģimenes vardarbības izplatību un ar to saistītās problēmām, tomēr citās valstīs veiktie statistikas apkopojumi liecina, ka vardarbība ģimenē ir ļoti izplatīta sociāla parādība.

Latvijā vardarbība ģimenē ir izplatīta sociāla problēma, kuras cēloņi ir meklējami visas sabiedrības līmeņos – individuālajā, ģimenes, kopienas un valsts līmenī. Visi minētie līmeņi ir savstarpēji saistīti un ir konstatējamas vairākas būtiskas problēmas, kuras nepieciešams risināt. Pirmkārt, sabiedrībā joprojām ir izplatīti mīti par vardarbību ģimenē – vardarbība ģimenē tiek akceptēta, ka normāls savstarpējo attiecību kārtošanas veids, kurā savu lomu akceptē gan varmāka, gan upuris.

Ģimenēs ir izplatīts nevienlīdzīgs lomu sadalījums starp sievieti un vīrieti, kas sakņojas patriarhālas sabiedrības modelī (vīrietim piešķirtā loma rada viņam labvēlīgākus sociālekonomiskos apstākļus nekā sievietei). Minētais lomu sadalījums arī ir viens no iemesliem, kādēļ sieviete izvēlas paciest vardarbību ģimenē.

Vispārējais valsts ekonomiskais stāvoklis un zemās algas nenodrošina to, ka, piemēram, sieviete ar bērnu vai bērniem varētu viena pati nodrošināt savas un bērnu vajadzības, izglītības un darba pieredzes trūkumu, atkarības vielu lietošana, zema pašapziņa, alkohola lietošana, psihiska nelīdzsvarotība, nesavaldība vai greizsirdība, vardarbību pārmanto no pa audzes paaudzē.

 

Mūsdienās Latvijā arvien aktuālāka kļūst vardarbības problēma un arvien vairāk tiek vērsta pret aizstāvēties nespējīgākajiem - bērniem. Bērni ir visas cilvēces nākotne. Bet tikai ģimeniskā vidē izaudzis bērns, mīlēts un pienācīgi aprūpēts, ar pašcieņu un pašvērtību, ar pozitīvu vērtību sistēmu ir mūsu īstais pavadonis nākotnē. Mums visiem ir jārūpējas par bērniem, par viņu labklājību, jāveicina viņu garīgā un fiziskā attīstība. Visa sabiedrība ir atbildīga par bērniem, jo no viņiem ir atkarīga sabiedrības nākotne.

„Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu.” – tā skan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. panta 2. punkts

Izdala 4 vardarbības veidus pret bērnu:

• emocionālā,
• fiziskā,
• seksuālā,
• bērna pamešana novārtā.

Emocionālā vardarbība pret bērnu

Emocionālā  vardarbība pret bērnu - bērna garīgo vajadzību ignorēšana, pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiskā ietekmēšana, negatīvi ietekmējot viņa emocionālo attīstību. 

Emocionālo vardarbību pret bērnu iedala divās kategorijās:

• emocionālā nevērība – pienācīga atbalsta, uzmanības un emocionālas aprūpes trūkums
• emocionālā vardarbība – uzvedība, kas negatīvi emocionāli iespaido bērnu. 

Emocionālā vardarbība ir visu pārējo vardarbības veidu pamats.

Emocionālās vardarbības pret bērnu izpausme var izpausties kā :

• Atraidīšana - neapzinās bērna klātbūtni, bērna vērtību, bērnam liek saprast, ka viņš ir negribēts, nemitīgi raida bērnu prom, apsaukā, nerunā ar bērnu, neapmīļo, bērns tiek vainots visās problēmās, asakas runāt ar bērnu

• Ignorēšana – nereaģē vai neadekvāti reaģē uz bērna emocionālajām vajadzībām, jūtām (izsmej bērnu par dabisko emociju izpaušanu); neizrāda interesi par bērnu, nespēj izrādīt pozitīvas emocijas pret bērnu, nerūpējas par bērna emocionālo labsajūtu; rūpju, uzmanības, atbalsta, pieķeršanos, bērna vajadzību saprašanas un pieņemšanas trūkums.

• Izolēšana, ierobežošana – atņem bērnam brīvību, ierobežo sociālo interakciju ar citiem cilvēkiem, liedz bērniem normālu sociālo vidi, kas var izrāsit depresiju, neļauj iesaistīties aktivitātēs ar vienaudžiem. Viena un tā pati nemainīga vide nenodrošina bērniem jaunus stimulus.

• Terorizēšana – kritizē un soda bērnu, publiski demonstrē bērna negatīvās īpašības, pārmērīgi kritiska attieksme pret bērnu; pauž nereālas ekspektācijas.

• Diskriminācija – nevienlīdzīga attieksme, izturēšanās pret bērniem ģimenē.

• Iebiedēšana - draud ar sakropļošanu, nogalināšanu, pamešanu; bērnam iedveš bailes, šausmas, piespiež iebiedējot; ietramdina ar ļauniem gariem.

• Nevērība/vienaldzība – atļauj bērniem lietot narkotikas, alkoholu, smēķēt, būt vardarbīgiem; pieļauj, ka bērni iesaistās antisociālās nodarbēs; nepienācīgi kontrolē bērnus

• Ekspluatēšana – izmanto bērnus savās interesēs, peļņai, savām vajadzībām

• Noniecināšana – ņirgājas, pazemo bērnu, nodod bērna jūtas, apvaino, izsmej, kliedz, apsaukā, uzvedība, kas grauj bērna identitāti un pašapziņu ( pazemošana, lamāšanās).

Emocionālā vardarbība pret bērnu cēloņi

• Vecāku vecums (biežāk jauni, vientuļi, nabadzīgi, maz izglītoti)

• Ģimenes lielums un sastāvs palielina vardarbības risku (daudzbērnu, nepilnas ģimenes, ģimenē ir patēvs vai pamāte)

• Vecāku zems pašvērtējums

• Slikta kontrole pār saviem impulsiem

• Problēmas psihiskajā veselībā, 

• Antisociālā uzvedība (atkarība no alkohola, narkotikām)

• Problēmas laulībā, darba meklēšanā, bērna audzināšanā 

• Nepietiekami daudz informācijas par bērniem, to audzināšanu un augstas prasības pret bērnu, kas neatbilst viņa vecumam

• Bērna nepilnvērtīgums (kroplības, atpalicība, neatbilstība vecāku prasībām, vēlmēm), kas rada vecāku aizkaitinājumu un īgnumu, jo bērni neapmierina viņu cerības, gaidas un viņi mazāk mīl bērnus, mazāk spēlējas ar viņiem. 

• Pret vecākiem pašiem vardarbīgi izturējās bērnībā

• Stress

• Finansiālas problēmas

Emocionālā vardarbība pret bērnu pazīmes un sekas.

Emocionālā  vardarbība pret bērnu tiek uzskatīta par vissmagāko vardarbības veidu, jo tā var palikt neatklāta, jo nav acīmredzamu pazīmju un pierādījumu. Emocionālās vardarbības pazīmes izpaužas bērna uzvedībā, noskaņojumā:

• Attīstības aizture, atpalicība

• Bērns ir skumjš, noslēdzies, sliktā garastāvoklī, noslēdzas no citiem 

• Zems pašvērtējums, pašcieņa, pārlieku paškritisks, „nevajadzības” sajūta

• Sliktas attiecības ar vienaudžiem, bērnam pastāv grūtības attiecību veidošanā 

• Emocionāla nestabilitāte 

• Bērns neprot skaidri formulēt domu, izmanto žargona vārdus, valoda nabadzīga

• Nav iejūtības saskarsmē, nespēj izpaust emocijas, jūtas

• Pārmērīga pasivitāte, izvairās no dažādām aktivitātēm

• Pazeminātas spējas izpaust sevi, izolēšanās, noslēgtība, mazrunīgums

• Negatīvi izteikumi par sevi, sevis vainošana

• Ātri uztraucas, vāji iztur spriedzes situācijas, bailes kļūdīties 

• Uzticēšanos cilvēkiem trūkums, atsvešināšanās no citiem cilvēkiem

• Pašnāvības mēģinājumi vai domas par pašnāvību

• Bēgšana no mājām 

• Antisociālā uzvedība 

• Pastiprināta trauksme, bailīgums, nemiers, raizes, skumjas

• Depresija

• Miega traucējumi

Emocionālā vardarbība atstāj ļoti nopietnas ilglaicīgas sekas uz bērna psihi un emocionālo veselību. Mīlestības vārdi, maigi apskāvieni, atbalsts, iedrošināšana, pat cieņa ir sveši vārdi bērniem, kas cieš no emocionālās vardarbības. Emocionālā vardarbība neļauj attīstīties bērna personībai, veidoties pašcieņai un adekvātam pašvērtējumam. 

 

Fiziskā vardarbība pret bērnu.

Fiziskā vardarbība pret bērnu – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu. 

Fiziskās vardarbības pret bērnu izpausme

• Bērna purināšana,

• Iepļaukāšana, 

• Pēršana, 

• Spārdīšana, speršana,

• Grūstīšana, 

• Kniebšana, košana,

• Žņaugšana,

• Sišana ar dažādiem priekšmetiem, dūru izmantošana

• Bērna apdedzināšana ar cigareti/karsto ūdeni, 

• Raušana aiz matiem, ausīm, 

• Locekļu mežģīšana un piespiešana.

• Draudi ar nazi vai citiem priekšmetiem

 

Izdala divus sodu veidus, kā izpaužas fiziskā vardarbība pret bērniem :

• Smagi fiziski sodi: sitieni ar priekšmetiem, spārdīšana, apdegumi, sišana, draudi ar nazi vai ieročiem, apslāpēšana. 

• Mēreni fiziski sodi: slampā pa gūžām, sišana pa gūžām ar priekšmetiem, iepļaukāšana,, raušana aiz matiem, ausīm, „sapurināšana”, kniebšana.

Fiziskā vardarbība pret bērnu cēloņi:

Tiek izdalītas riska ģimenes, kurās var notikt fiziskā vardarbība pret bērnu:

• vecāki ir alkoholiķi, narkomāni vai toksikomāni;

• vecākiem ir psihiskās slimības; 

• ģimenē ir emocionāli -psiholoģiskā klimata traucējumi (skandāli, ķildas); 

• vecāki nav bioloģiski – patēvs vai pamāte 

• stresa stāvoklis ģimenē radinieku nāves, bezdarba, smago sociālo apstākļu dēļ

Bērna un vecāku personības īpatnības kā fiziskās vardarbības cēloņi .

1. Bērna īpatnības – kroplība, neārstējama slimība, invaliditāte, garīga atpalicība, psihiskas un fiziskas attīstības traucējumi, bērna hiperaktivitāte, impulsivitāte, agresivitāte.

2. Vecāku personības īpatnības – paaugstināts trauksmes līmenis, augsts impulsivitātes līmenis, savu rīcību un uzvedības zems kontroles līmenis, fizisku sodu atzīšana bērna audzināšanā, zems pašvērtējuma līmenis, izglītības zems līmenis, nevēlēšanās audzināt bērnu – spiesti pildīt vecāku pienākumus, cietuši no vardarbības bērnībā (atriebība bērniem par savu sakropļoto, sabojāto bērnību), psiholoģiskās atkarības augsts līmenis un narcisisms, sado-mazohistiskās tendences attiecībās ar bērniem.

Bērni, kuri ir pakļauti riskam būt fiziski iespaidotiem: 

• Mazi bērni

• Bērni piedzimuši ārpus laulības

• Priekšlaicīgi dzimuši zīdaini

• Bērni, kuri ir izkropļoti vai garīgi atpalikuši

• Dvīņi

• Bērni, kuri nav pievilcīgi

• Bērni, kuri piedzimuši laikā, kad mātei bija depresīva slimība.

Fiziskās vardarbības pazīmes un sekas:

Galvenās vardarbības pazīmes ir šādas:

Bērns:

• ir kļuvis piesardzīgs, uzmanīgs pret pieaugušajiem. 

• maz smaida, 

• ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un citiem bērniem, 

• izvairās no paskaidrojumiem

• ir pārlieku piesardzīgs pret pieaugušajiem

• izvairās no fiziska kontakta.

Bērnam ir:

• spilgti izteikts bailīgums 

• neadekvātā uzvedība jaunās situācijās, ar jauniem cilvēkiem

• ievainojumi, traumas uz ķermeņa: kāju un roku lūzumi, apdegumi, sasitumi, zilumi, dzēlieni, applaucējumi, galvaskausa ievainojumi, brūces, rētas.

Fiziskās vardarbības rezultāti var būt sākot ar nelieliem zilumiem līdz pat slepkavībai. Neapšaubāmi, ka nozīmīgākais posts tiek nodarīts bērna fiziskai veselībai – viņam var būt dažādas sāpes, slikta dūša; mazākiem bērniem fiziskā vardarbība var izraisīt nervu sistēmas darbības traucējumus vai pat novest līdz attīstības traucējumiem. Pēc pārciestas fiziskās vardarbības bērns var būt vai nu pārmērīgi pasīvs, noslēgts vai pretēji - ļoti agresīvs. Bērnam, kas cieš no vardarbības, redzot vecāku agresīvo uzvedību, pašam veidojas agresīvs uzvedības modelis. Kā arī šīs vardarbības veids var būt par iemeslu bērna depresijai.

Salīdzinājumā  ar bērnu, kas ir audzināms normālos apstākļos, fiziski iespaidotam bērnam ir zems pašvērtējums, viņš bieži uzskata, ka vardarbība ir pamatota pat taisnīga. No vardarbības cietuši bērni ir pārāk impulsīvi, nespēj izpaust sevi, viņiem trūkst uzticības cilvēkiem.

Īpaši bīstama fiziska vardarbība ir maziem bērniem, kuriem orgāni nav izveidojušies līdz galam, āda ir pārāk jūtīga, kauli ir trausli – fiziskais posts var beigties pat ar nāvi. Miesas sodi ir bīstami bērniem. Traumas, sakropļojumi ietekmē vardarbīgas uzvedības attīstību un citu problēmu rašanos bērnībā un tālākajā dzīvē.

 

Seksuālā vardarbība pret bērnu.

Seksuāla vardarbība pret bērnu — ir bērna iesaistīšana seksuālās darbībās pretēji viņa gribai, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu ar mērķi sasniegt seksuālo apmierinājumu vai labumu.

Seksuālās vardarbības izpausme pret bērnu 

• „Kontakta”: 

1. dzimumakts ar bērnu, vaginālā, anālā, orālā veidā

2. manuālais, orālais, ģenitālais vai cits kontakts ar bērna dzimumorgāniem, kā arī bērna erogēnu zonu glāstīšana

3. dažādu priekšmetu ievadīšana makstī vai anusā

4. masturbācija no bērna un pieaugušā puses

• „Nekontakta”: 

1. erotisku un pornogrāfisku materiālu demonstrēšana

2. dzimumakta veikšana bērna klātbūtnē

3. kailu ģenitāliju, krūšu vai gurnu demonstrēšana bērnam 

4. novērošana, kā bērns veic intīmās procedūras, piespiedu bērna izģērbšana

Par bērna "seksuālo izmantošanu" tiek uzskatīti :

• bērna mudināšana vai ietekmēšana, lai tas iesaistītos jebkādās nelikumīgās seksuālās darbībās;

• bērna izmantošana prostitūcijā vai citās nelikumīgās seksuālās darbībās;

• bērnu izmantošana pornogrāfiska rakstura priekšnesumos un materiālos, tai skaitā šādu materiālu izgatavošana, pārdošana un izplatīšana vai to tirdzniecība, kā arī šādu materiālu glabāšana.

Seksuālās vardarbības cēloņi

Riska ģimenes: 

• ar patriarhāli -autoritāro nostāju 

• konfliktģimenes

• nepilnas ģimenes 

• ģimenes ar invalīdiem

• nelabvēlīgas ģimenes

Psihes un seksuālās uzvedības traucējumi:

• varmākas vāja psihoseksuālā identifikācija, 

• psihoseksuālās aizkavēšanās, 

• varas izjūtas un kontroles trūkums attiecībās ar pieaugušajiem partneriem, 

• zems sociālais intelekts, 

• zems pašvērtējums, 

• neveiksme heteroseksuālajos kontaktos ar pieaugušajiem partneriem,

• psihiskās slimības.

Seksuālas vardarbības pazīmes un sekas

Seksuālās vardarbības pazīmes noteikti izpaužas izmaiņās gan bērna izskatā, gan uzvedībā.

• infekciju simptomi, 

• ģenitalās traumas, 

• sāpes vēderā, 

• aizcietējumi, 

• urīnvadu infekcijas 

• traumas, slimības un infekcijas, 

• nervu -psihiskie vai somātiskie traucējumi,

• izteikts kautrīgums, 

• sevis vainošana, 

• izvairīšanās no acu kontakta,

• bailes un raizes, 

• depresija, 

• bezspēcības, nevarības sajūta, 

• negaidīts naids pret citiem kā aizsargmehānisms.

• neadekvāti cilvēku zīmējumi,

  • nakts murgi, 

• emocionālās problēmas: kauna un vainas izjūta, nodevības izjūta, bezspēcība, 

• neparasta smarža no intīmajām vietām,

• notraipīta vai asiņaina apakšveļa,

• sāpes kārtojot tualetes vajadzības, sēžot, staigājot,

• asinis urīnā vai izkārnījumos,

• plēsta jaunavības plēve,

• seksuāli transmisīvās slimības,

• iestājusies grūtniecība,

• vecumam neadekvātas seksuālās spēles.

Ļoti grūti ir izdzēst no atmiņas seksuālās vardarbības aktu – upuris vienmēr pārdzīvo, tāpēc bīstamākas sekas ir psiholoģiskās un uzvedības sekas.  Pārdzīvotā vardarbība var izraisīt uztraukumu, kauna sajūtu, miega traucējumus, izziņas spēju traucējumus, depresiju, agresiju dēļ kā bērns vai pusaudzis var sākt pārmērīgi lietot alkoholu, smēķēt, lai tādā veidā remdinātu sāpes. Par kaitīgām sekām veselībai var uzskatīt HIV/AIDS, grūtniecību, invaliditāti.

• Posttraumatiskie stresa traucējumi – nakts murgi, nervozitāte, miega traucējumi, negatīvās domas, pazemināta interese par dzīvi, nākotni, satraukums, bailīgums, kautrīgums.

• Uzvedības problēmas - pārmērīga interese par seksuālām attiecībām, bērni veic seksuālās darbības pret sevi, bērni iesaista citus seksuālajās aktivitātēs.