Kosmētika kā sievietes dzīves sastāvdaļa

Vizāžists, stilists un frizieris palīdz pareizi izvēlēties kosmētiku, matu krāsu un apģērba krāsu gammu, dod padomu, kā izcelt to, kas sievietes ārienē ir visskaistākais un kā apslēpt trūkumus.

Mūsdienu kosmētika ārstē, kopj un izdaiļo. Pieņemts runāt par kosmētikas trim galvenajiem novirzieniem:

       ārstnieciskā kosmētika, kuras mērķis ir ādas slimību profilakse un ārstēšana;

       kopjošā kosmētika, kuras uzdevums ir ādas kopšana ikdienā un iespējamo defektu novēršana;

       dekoratīvā kosmētika, kura maskē nepilnības un pasvītro ārējā izskata plusus.[21]

Mūsdienās skaistumam ir ar vien lielāka nozīme, kuru panāk ar mērķtiecīgu dažādu kosmētikas un veselības produktu patērēšanu, kas palīdz uzlabot dabas doto izskatu- mazas acis kļūst lielākas un izteiksmīgākas, īsas un retas skropstas – garākas un kuplākas, liels deguns – smalkāks, bet plānas lūpas – apaļākas.

Ievērojama loma sievietes skaistumam joprojām ir arī darba tirgū, kur visbiežāk kā darba devēji atrodas vīrieši. Ir pat darba vietas, kur ārējais izskats ir svarīgs pamatnosacījums, lai dabūtu darbu, tāpēc cīņa par skaistumu sievietei ir svarīgs un bieži vien vienīgais neatņemamais instruments.

Mūsdienīga sieviete- tā ir sieviete, kura sevi kopj no galvas līdz kājām, kurai ir skaista un vesela āda, patīkama ādas krāsa, spoži mati, skaisti zobi, koptas kājas un rokas, slaida figūra un piemērots grims. Tikai tāda sieviete jutīsies labi, no viņas staros pārliecība par sevi un tā patiks apkārtējiem.

4. PĒTĪJUMA METODES.

Mūsdienās anketēšana ir kļuvusi par vienu no izplatītākajām informācijas iegūšanas metodēm.

Parasti anketēšanas forma ir aptaujas anketas. Anketā parasti ir virkne jautājumu, uz kuriem pētāmajam jāatbild. Anketa ir noteiktā veidā organizēts jautājumu kopums, ko nosaka pētījuma uzdevumi. Visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad izlase ir skaitliski liela un kad respondentiem jāgarantē anonimitāte. Anketas jautājumus iedala pēc vairākām pazīmēm. Anketēšanai ir daudz dažādu veidu un tehniku.[22]

Anketēšana varbūt grupveida vai individuāla.

Grupveida anketēšana plaši tiek pielietota darba vietās un skolās. Anketas aizpildīšanai tiek izsniegtas mācību auditorijās, kur tiek ielūgti anketai nepieciešamie dalībnieki. Parasti viens anketētājs strādā ar grupu, kurā ir 15-20 cilvēku. Tādejādi tiek nodrošināta simts procentīga anketu atgriešana, respondentiem ir iespēja saņemt papildus individuālu konsultāciju anketas aizpildīšanas tehnikā, bet anketas vadītājs, savācot aizpildītās anketas, var pārbaudīt aizpildīto anketu kvalitāti.[23]

Individuālā anketēšanā, anketas tiek izdalītas darba vietās vai respondentu dzīvesvietās, bet aizpildīto anketu atgriešana, tiek iepriekš sarunāta ar respondetu. Šai anketēšanas formai ir tāda paša priekšrocība, kā grupveida anketēšanai. [24]

Visus anketās izmantojamos jautājumus var klasificēt: pēc satura (jautājumi par faktiem,  respondenta personību; pēc formas (atvētie un slēgtie, tiešie un netiešie); pēc funkcijas.[25]

Anketēšanas metode pieļauj iespēju respondentam, labi apdomājot, atbildēt uz jautājumiem sev pieņemamā tempā. Anketās respondenti raksta daudz patiesākas atbildes, t.i., samazinās “sabiedriskās vēlamības” faktora ietekme uz respondenta atbildēm. Anketai ir augsts standartizācijas līmenis, kas ir anketēšanas metodes galvenā priekšrocība, skatoties no formālas ticamības un datu apstrādes ērtuma viedokļa. Tomēr nopietns anketēšanas trūkums izjūtams situācijās, kad pētījumam nepieciešamas sarežģītākas atbildes.[26]

5. PĒTĪJUMA REZULTĀTI.

      Par pētījuma metodi tika izvēlēta anketēšana.

Anketēšana tika veikta standartizēti – viena anketa visiem respondentiem.

Par mērķauditoriju izvēlējos sievietes vecumā no 18-40 gadiem, kopumā tika aptaujāti 50 respondenti.

Respondentu atlase tika veikta pēc nejaušās izlases tipa.

Kopumā kosmētikas līdzekļus vairāk lieto sievietes ar vidējo vai augstāko izglītību, pilsētnieces un strādājošas sievietes.

Lielākā daļa no aptaujātajiem respondentiem atzina, ka lieto dekoratīvo kosmētiku ikdienā - 72%, tikai 22% atbildēja, ka dekoratīvo kosmētiku lieto dažreiz un 6% dekoratīvo kosmētiku nelieto nemaz.

Grafiks nr.1                                              

72% no aptaujāto respondentu dekoratīvo kosmētiku lieto tāpēc, ka krāsojoties jūtas ērtāk izejot sabiedrībā, 16 % atzina, ka dekoratīvo kosmētiku lieto tāpēc, lai nomaskētu nepilnības, izceltos uz citu fona, iepriecinātu sevi vai izceltu acis un lūpas. 10% lieto dekoratīvo kosmētiku, lai pievērstu vīriešu uzmanību, taču neviens no aptaujātajiem respondentiem nedemonstrē piederību kādai sociālai grupai- 0%.

Diagramma nr.1

Vairāk kā puse no aptaujātajiem respondentiem dekoratīvo kosmētiku sāka lietot 16-19 gadu vecumā- 62%, bet 38 % respondentu -12-15 gadu vecumā. Neviens no respondentiem nav minējis 20-23 gadu vecumu - 0% un atbildi cits- 0%.

Diagramma nr.2

Uzdodot jautājumu par to, cik bieži respondenti lieto dekoratīvo kosmētiku, secinām, ka 72 % dekoratīvo kosmētiku lieto katru dienu, 14% atbildēja, ka dekoratīvo kosmētiku lieto divas, trīs vai četras  reizes nedēļā, 6%- reizi nedēļā, un 4% dekoratīvo kosmētiku lieto tikai svētkos vai reizi mēnesī.

Grafiks nr.2

Pētījuma rezultāti rāda, ka ikdienā sievietes visbiežāk lieto skropstu tušu- 27%, ar nelielu procentu atšķirību seko ziepes-22%, 19% visbiežāk lieto šampūnu, 14%- acu zīmuli, 10%- tonālo krēmu, 4%- pūderi, lūpu spīdumu, acu ēnas un dušas želeju.

Grafiks nr.3

Pēc iegūtajiem datiem, noskaidrojam, ka 58% respondentu neseko modes tendencēm un dekoratīvā kosmētikā neizmanto krāsas, kuras pašlaik ir modē, pēc kā var secināt, ka sievietes, kuras lieto dekoratīvo kosmētiku izvēlas krāsas, neietekmējoties no modes „kliedzieniem”. Taču 42 % respondentu, tomēr atzina, ka seko modes tendencēm un dekoratīvā kosmētikā izmanto krāsas, kuras pašlaik ir modē.

Diagramma nr.3

Apvaicājot 50 respondentus, noskaidrojam, ka 54% respondentu jūtas neērti izejot sabiedrībā, ja respondents nav uzkrāsojies, bet 46% atzina, ka tomēr var iziet sabiedrībā neuzkrāsojies un neizjūt nekādus kompleksus, ja nav uzkrāsojies.

Diagramma nr.4

Uzdodot jautājumu, par to, kas respondentus ietekmē izvēloties dekoratīvo kosmētiku, noskaidrojam, ka 42% izvēlējās variantu „cits”, kurā visbiežāk tika sniegtas atbildes, ka respondents pats izvēlas, kādu dekoratīvo kosmētiku iegādāties, bieži vien parādījās atbildes, ka respondentam ir svarīga kosmētikas cena, kvalitāte, firma vai respondents izvēlas tādu dekoratīvo kosmētiku, kas atbilst respondenta ādas tipam. 36 % respondentu atzina, ka dekoratīvās kosmētikas izvēlē, ietekmējas no reklāmām, 16 %- no draugiem, 4%- no kosmētikas konsultantiem, 2%- no pārdevējām.

Grafiks nr.4

Pētījuma rezultāti rāda, ka 60% respondentu, dekoratīvās kosmētikas izvēlē ir nozīme firmai, zīmolam, taču 40%- nav svarīga dekoratīvās kosmētikas firma, zīmols.

Diagramma nr.5

SECINĀJUMI.

Analizējot iegūtos rezultātus var secināt, ka lielākajai daļai respondentu, kosmētika ieņem svarīgu lomu. Mūsdienās sievietes krāsojas ne tikai, lai demonstrētu savu pievilcību vai statusa izrādīšanu, daudzām tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Sievietes var stundām ilgi pavadīt pie spoguļa, lai rezultātā izskatītos labi, un pati sieviete justos ar sevi apmierināta, daudzām krāsošanās ir kļuvusi par sava veida rīta rituālu, kad sievietes pamostoties vispirms sevi sakopj, uzliek meikapu un tikai tad dodas uz darbu.

Visbiežāk sievietes dekoratīvo kosmētiku lieto tāpēc, ka jūtas ērtāk izejot sabiedrībā. Ar dekoratīvās kosmētikas palīdzību sievietes var nomaskēt savas nepilnības un neizjust nekādus kompleksus. Tas kā sievieti uztver apkārtējie, nosaka arī viņas „Es- tēlu”, tāpēc sievietei ir svarīgi apzināties, kā viņa izskatās apkārtējo acīs.

Lielākā daļa respondentu atzina, ka jūtas neērti izejot sabiedrībā, ja nav uzkrāsojusies, tas atkal pierāda to, cik tomēr liela nozīme kosmētikai, ir sievietes dzīvē. Psihologi atzīmē, ka dažām dāmām dekoratīvā kosmētika izsauc atkarību. Tas ir, viņas jūtas ērti tikai tad, kad uzklājušas pilnu meikapu. Savdabīga maska kļūst par viņu vienīgo glābiņu no dažādiem kompleksiem. Rezultāta, pat pirms piecu minušu gājiena uz veikalu pēc maizes, viņas tērē daudz laika, lai uzklātu kosmētiku.

Apkopojot visu iepriekš apgalvoto, var secināt, ka no kosmētikas rašanās brīža, tā ir kļuvusi par ikdienas nepieciešamību. Katrs cilvēks kosmētiku lieto ar kādu noteiktu nodomu, kāds to lieto lai aizsargātos no apkārtējās vides faktoriem, kāds cits aizsargājoties no sabiedrības „izmālē” melnas acis, tādejādi uzliekot sev „masku” un domājot, ka var paslēpties no cilvēkiem, kas viņu nesaprot.

Salīdzinot mūsdienu kosmētiku ar kosmētiku, kuru lietoja daudzus gadus atpakaļ, var secināt, ka agrāk ķermeņa izdaiļošanai vai vecuma pazīmju novēršanai, vairāk tika izmantoti dabīgie materiāli, sievietes pašas centās atrast sev nepieciešamās izejvielas, no kurām varētu pagatavot līdzekļus kosmētiskiem nolūkiem. Savukārt, mūsdienu sievietēm ir atvieglotas šīs rūpes un visdažādākās firmas piedāvā savus kosmētiskos līdzekļus, taču tas nenozīmē, ka mūsdienu kosmētika ir labāka nekā senatnē, tieši otrādi, mūsdienās kosmētikas pagatavošanai vairāk izmanto ķīmiskās vielas, tāpēc varētu mūsdienu sievietēm ieteikt smelties padomus no senajām kosmētikas receptēm, un pagatavot kosmētiskos līdzekļus saviem spēkiem.

Mūsdienu sievietēm ir svarīgi novērst vecuma izraisītās pēdas, arī vēsturē var redzēt, ka sievietes izmanto viss neiedomātākos līdzekļus, šo pēdu novēršanai, taču mūsdienās šie līdzekļi nav tik nekaitīgi. Sievietes sāk veikt plastiskās operācijas, lietot botulīnu par kura sekas vēl neviens nav izpētījis, iespējams cerot uz mūžīgo jaunību, taču jaunība nevar atgriezties, lai kādus arī pasākumus cilvēks neveiktu, protams, ar kosmētikas palīdzību, ārējā izskata ziņā cilvēks var būt jaunāks par saviem gadiem, tomēr iekšēji tāds nekad vairs nebūs.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS.

1.       Kārkliņa A. Kosmētikas vēsture. „ Zintnieks”. 12.02.2006 Nr. 16.

2.       Graiksts G. Kosmētikas vēsture. „Pasaules Atbalss” Nr.21 2004.gads 15.aprīlī;

3.       Sīmanis J. „Rīgas laiks” 1999.g. Nr.5.

4.       Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993. g

5.       М.К. Горшкова, Ф.Э. Шереги „  Как провести социологическое исследование.” „Политиздат” 1985.g.

6.       „Вокруг света” Nr.7.

7.       International Correspondence Course, Holland; 2000.g. Nr.3.

8.       [Elektroniskais resurss]: http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/celojums/?doc=41319&date=2008-12-19 resurss apskatīts 2009.gada 8. janvārī.

9.       [Elektroniskais resurss] : http://meeting.oho.lv/meeting.php?cmd=dienasgr_pub&did=519188&kid=296092 resurss apskatīts 2009.gada 13. janvārī.

10.   [Elektroniskais resurss]: http://www.kurzemnieks.lv/index.php?Itemid=22&id=16348&option=com resurss apskatīts 2009.gada 7.janvārī.

11.   [Elektroniskais resurss] : http://www.ogrenet.lv/izklaide/sievietem/5811/ resurss apskatīts 2009.gada 7.janvārī.

12.   [Elektroniskais resurss] : http://www.pateretaja-celvedis.lv/kosmetika/vesture.htm resurss apskatīts 2009.gada 6. janvārī

13.     [Elektroniskais resurss]: http://www.consumer-guide.lv/kosmetika/vesture.htm resurss apskatīts 2009.gada 7. janvārī.

14.   [ Elektronisks resurss]: http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&itemid=313 resurss apskatīts 2009. gada. 29. maijā.

15.   [ Elektronisks resurss]: http://www.atlants.lv/konspekts/anketesanas-teorija/121426/ resurss apskatīts 2009. gada 29. maijā

                            20             

[1] Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993.g. 5. lpp.

[2] Turpat. 5. lpp.

[3] Kārkliņa A. Kosmētikas vēsture. „ Zintnieks”. 12.02.2006 Nr. 16. 23.lpp

[4]  Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993. g. 7.lpp.

[5]Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993. g. 7.lpp.

[6] Graiksts G. Kosmētikas vēsture. „Pasaules Atbalss” Nr.21 2004.gads 15.aprīlī; 15. lpp.

[7] Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993.g. 8.lpp.

[8] Turpat 8.lpp.

[9] Kārkliņa A. Kosmētikas vēsture. „ Zintnieks”. 12.02.2006 Nr. 16. 23.lpp

[10] Turpat 23.lpp.

[11] [Elektroniskais resurss] : http://www.pateretaja-celvedis.lv/kosmetika/vesture.htm resurss apskatīts 2009.gada 6. janvārī.

[12] Graiksts G. Kosmētikas vēsture. „Pasaules Atbalss” Nr.21 2004.gads 15.aprīlī;

[13] [Elektroniskais resurss]: http://www.pateretaja-celvedis.lv/kosmetika/vesture.htm resurss apskatīts 2009.gada 6.janvārī.

[14] [Elektroniskais resurss]: http://www.consumer-guide.lv/kosmetika/vesture.htm resurss apskatīts 2009.gada 7.janvārī.

[15] [Elektroniskais resurss]: http://www.kurzemnieks.lv/index.php?Itemid=22&id=16348&option=com resurss apskatīts 2009.gada 7.janvārī.

[16] Sīmanis J. „Rīgas laiks” 1999.g. Nr.5. 20. lpp.

[17] „ Вокруг света” Nr.7 50.lpp

[18]  [Elektroniskais resurss]: http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/celojums/?doc=41319&date=2008-12-19 resurss apskatīts 2009.gada 8. janvārī.

[19]   [Elektroniskais resurss] : http://meeting.oho.lv/meeting.php?cmd=dienasgr_pub&did=519188&kid=296092 resurss apskatīts 2009.gada 13. janvārī.

[20] International Correspondence Course, Holland; 2000.g. 9.lpp.

[21] Turpat. 9.lpp.

[22] [ Elektronisks resurss]: http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&itemid=313 resurss apskatīts 2009. gada. 29. maijā

[23] М.К. Горшкова, Ф.Э. Шереги „  Как провести социологическое исследование.” „Политиздат” 1985.g. 70.lpp.

[24] Turpat 71.lpp.

[25] Turpat 71.lpp.

[26] [ Elektronisks resurss]: http://www.atlants.lv/konspekts/anketesanas-teorija/121426/ resurss apskatīts 2009. gada 29. maijā