Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā

321. Uzkrājumu veidošanas izdevumus uzskaita tajos pašos kontos, kur uzskaitītu attiecīgā veida darījumu. Ja šādam darījumam ir vienreizējs raksturs un tam nav paredzēts atsevišķs konts, atzīst kā pārējos izdevumus, grāmatojot:

 

Db.	7000 8690	Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts) Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi
Kr.	4200	Uzkrājumi paredzamām saistībām

 

322. Budžeta iestādei izveidojot uzkrājumus, ja pārskata perioda slēgšanas dienā nebija zināms saistību apjoms vai maksāšanas diena, bet vēlāk saistību apjoms un maksāšanas diena kļūst zināma, uzkrājumus pārgrāmato uz atbilstošo saistību kontu, grāmatojot:

 

Db.	4200	Uzkrājumi paredzamām saistībām
Kr.	5000	Kreditori (ilgtermiņa vai īstermiņa)

 

323. Ja kļūst droši zināms, ka budžeta iestādei neradīsies saistības, kurām izveidots uzkrājums, izveidotos uzkrājumus noraksta, grāmatojot:

 

Db.	4200	Uzkrājumi paredzamām saistībām
Kr.	8590	Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi

           

324. Budžeta iestādei iepriekšējā pārskata periodā izveidojot uzkrājumus saistībām un pārskata perioda beigās konstatējot, ka uzkrājumiem jābūt lielākiem, uzkrājumus palielina, grāmatojot:

 

Db.	7000 8690	Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts) Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi
Kr.	4200	Uzkrājumi paredzamām saistībām

 

325. Budžeta iestādei iepriekšējā pārskata periodā izveidojot uzkrājumus saistībām un pārskata perioda beigās konstatējot, ka uzkrājumiem jābūt mazākiem, uzkrājumus samazina, grāmatojot:

 

Db.	4200	Uzkrājumi paredzamām saistībām
Kr.	8590	Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi

 

326. Pastāvot iespējamām (nākotnes) saistībām (saistības drīzāk neiestāsies nekā iestāsies), uzkrājumus vai uzkrātās saistības neveido, bet nākotnes saistības ietver zembilancē un to raksturojumu sniedz finanšu pārskata pielikumā.

327. Uzkrājumu apjomu pārvērtē un attiecīgi koriģē katra uzskaites perioda beigās (pārskata datumā).

328. Uzkrājumus izmanto tikai tāda izdevumu segšanai, kuram tie tika izveidoti.

 

8. Kreditoru saistību uzskaite

 

8.1. Līzinga uzskaite

 

329. Finanšu darījumu klasificē kā līzingu atbilstoši noslēgtajam līgumam un darījuma ekonomiskajai būtībai. Darījumu klasificē kā līzingu, ja līzinga ņēmējam nodoti visi riski un atlīdzības, kuras raksturīgas īpašumtiesībām uz aktīvu.

330. Pazīmes, kas liecina par finanšu darījuma līzinga raksturu, ir:

330.1. īpašuma tiesības uz līzinga objektu līdz līzinga perioda beigām pāriet līzinga ņēmējam;

330.2. līzinga ņēmējam ir iespēja iegādāties līzinga objektu par cenu, kas ir ievērojami zemāka par šī aktīva patieso vērtību dienā, kad līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos, un līzinga darījuma sākumā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šāda iespēja tiks izmantota;

330.3. līzinga periods aptver lielāko daļu no līzinga objekta saimnieciski lietderīgā lietošanas perioda pat tad, ja īpašumtiesības līzinga ņēmējam līdz līzinga perioda beigām netiek nodotas;

330.4. līzinga darījuma sākumā līzinga maksājumu pašreizējā vērtība atbilst objekta patiesajai vērtībai;

330.5. līzinga objekta specifika nosaka, ka bez būtiskas pārveidošanas to var izmantot tikai līzinga ņēmējs (līzinga objektu nevar viegli aizstāt ar citu aktīvu);

331. Aktīvus, kuri iegādāti ar līzinga nosacījumiem, atzīst bilancē kā aktīvus un saistības pret līzinga devēju aktīvu patiesajā vērtībā līzinga darījuma dienā. Aktīva patieso vērtību līzinga darījuma dienā nosaka kā aktīva iegādes cenu, ja tā būtiski neatšķiras no šī aktīva patiesās vērtības.

332. Ja aktīva iegādes cena pārsniedz tā patieso vērtību, tad aktīvu un attiecīgās saistības iegrāmato nākotnes līzinga maksājumu pašreizējā vērtībā. Aprēķinot līzinga maksājumu pašreizējo vērtību, nosaka, ka līzinga procents ir būtiski zemāks nekā tirgus procenta likme vai vienāds ar nulli. Nākotnes līzinga maksājumu pašreizējo vērtību aprēķina, diskontējot nākotnes līzinga maksājumu plūsmu ar iepriekšējā gada vidējo peļņas likmi valsts iekšējā aizņēmuma vidējā termiņa obligācijām ar dzēšanas termiņu – pieci gadi.

333. Līzinga procentu maksājumus atzīst izdevumos periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas samaksas. Naudas samaksas dienā tos attiecina uz iepriekš uzkrātajām procentu saistībām.

334. Līzinga maksājumu sadalījums līzinga procentu un saistību pamatsummas atmaksā parasti ir uzrādīts līzinga maksājumu plūsmā. Ja šāds sadalījums nav dots, finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visā līzinga perioda laikā tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām.

335. Dienā, kad budžeta iestāde saņem līzingā nopirkto ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekli), iegrāmato attiecīgo aktīvu un atzīst līzinga saistības pamatsummas apmērā, grāmatojot:

 

Db.	1000	Ilgtermiņa ieguldījumi
Kr.	5191	Ilgtermiņa līzinga saistības

 

336. Pārskata perioda beigās atbilstoši līzinga līguma nosacījumiem aprēķina līzinga saistību uzkrātos procentus. Grāmato:

 

Db.	7040	Procentu izdevumi
Kr.	5420	Uzkrātās saistības

 

337. Procentu maksājumu samaksas dienā atbilstoši līzinga līguma nosacījumiem, ja procentu maksas izdevumi nav aprēķināti un uzskaitīti iepriekšējos pārskata periodos, grāmato:

 

Db.	7040	Procentu izdevumi
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

338. Pārskata perioda beigās aprēķina un pārgrāmato līzinga saistību daļu, kas jāatmaksā gada laikā no bilances datuma. Grāmato:

 

Db	5191	Ilgtermiņa līzinga saistības
Kr.	5814 5816	Īstermiņa finanšu līzinga saistības Īstermiņa operatīvā līzinga saistības

 

339. Pārskata perioda beigās līzinga saistību atlikumus ārvalstu valūtā pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa pārskata perioda pēdējā dienā, atzīstot ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursu svārstībām.

340. Atmaksājot līzinga saistību pamatsummu, atbilstoši  maksājuma uzdevumam atmaksātās līzinga saistību pamatsummas vērtībā samazina īstermiņa līzinga saistības un naudas līdzekļus, grāmatojot:

 

Db.	5814	Īstermiņa finanšu līzinga saistības
Db	5816	Īstermiņa operatīvā līzinga saistības
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

341. Atmaksājot uzkrātos procentus, atbilstoši maksājuma uzdevumam samaksāto procentu vērtībā palielina izdevumus vai samazina uzkrātās saistības un naudas līdzekļus, grāmatojot:

 

Db.	7042	Līzinga procentu maksājumi
Db	5420	Uzkrātās saistības
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

8.2. Kreditoru saistību uzskaite

 

342. Kreditori ir saistības, kas radušās tādu pagātnes notikumu rezultātā  kā pakalpojumu, preču vai pamatlīdzekļu iegāde. Kreditori iekļauj arī parādus darbiniekiem, norēķinus par sociālās apdrošināšanas maksājumiem un norēķinus par saņemtajiem avansiem.

343. Saistības ir iestādes pašreizējās saistības, kas radušās pagātnes notikumu dēļ un kuru izpildes rezultāta ir paredzama ekonomisko labumu ietverošu resursu aizplūde no iestādes.

344. Saistības, kas radušās tādu pagātnes notikumu rezultātā  kā pakalpojumu, preču, nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu iegāde, attiecīgi atzīst un uzskaita saskaņā ar izdevumu, nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu vai krājumu uzskaites pamatprincipiem. 

345. Saskaņā ar grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem visas saistības iedala ilgtermiņa saistībās (saistībās, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks kā viens gads no bilances datuma) un īstermiņa saistībās (saistībās, kuru atmaksas termiņš ir īsāks kā viens gads no bilances datuma).

346. Saņemot rēķinu (dokumentu) par materiālo vērtību iegādi un pakalpojumu izpildi, grāmato attiecīgo aktīvu vai izdevumu kontu palielinājumu un atzīst īstermiņa vai ilgtermiņa saistības. Grāmato:

 

Db.	1000  2000  7000	Ilgtermiņa ieguldījumi    Apgrozāmie līdzekļi   Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)
	2373	Pievienotās vērtības nodoklis (ja budžeta iestāde ir PVN maksātāja)
Kr.	5130 5310	Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem  Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem

 

347. Veicot apmaksu par materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, samazina atbilstošos saistību un naudas līdzekļu kontus, grāmatojot:

 

Db.	5130 5310	Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem  Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

348. Pārskata perioda beigās pārgrāmato saistību daļu, kuras apmaksas termiņš pārsniedz vienu gadu no bilances datuma, grāmatojot:

 

Db.	5310	Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
Kr.	5130	Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem

 

349. Aprēķinot budžeta iestādes darba samaksu nodarbinātajiem, palielina izdevumus un atzīst atbilstošās saistības, grāmatojot:

 

Db.	7000	Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)
Kr.	5611 5620   5720	Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī  Norēķini par ieturējumiem no darba samaksas (izņemot nodokļus) Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi

 

350. Pārskaitot naudas līdzekļus, samazina saistību un naudas līdzekļu kontus, grāmatojot:

 

Db.	5611 5620   5720	Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī  Norēķini par ieturējumiem no darba samaksas (izņemot nodokļus) Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

351. Ja budžeta iestādei radušās saistības pret personālu, kas nav saistītas ar darba samaksu, palielina citas saistības pret personālu un izdevumus saskaņā ar darījuma ekonomisko būtību.

352. Ja darbinieks iesniedz avansa (saimnieciskajiem izdevumiem vai komandējumiem) norēķina atskaiti par lielākiem izdevumiem nekā izsniegtais avanss, izsniegto avansu noraksta visu izdevumu vērtībā un par starpību atzīst citas saistības pret personālu, grāmatojot:

 

Db.	7000	Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)
Kr.	2381	Darbiniekiem izsniegtie avansi
	5811	Citas saistības pret personālu

 

353. Budžeta iestādei atmaksājot darbiniekam saņemtā avansa (saimnieciskajiem izdevumiem vai komandējumiem) pārtērēto vērtību, grāmato:

 

Db.	5811	Citas saistības pret personālu
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

354. Budžeta iestādei izsludinot konkursus vai izsoles saskaņā ar konkursu vai izsoļu noteikumiem, budžeta iestāde saņem no dalībniekiem drošības naudu kā garantiju, ka dalībnieks izpildīs noteiktās prasības.

355. Saņemot drošības naudu vai citus tamlīdzīgus naudas līdzekļus, palielina saistības par saņemto drošības naudu un naudas līdzekļus, kuri nav budžeta iestādes īpašums, grāmatojot:

 

Db.	2614 2624	Citu budžetu līdzekļi Citu budžetu līdzekļi
Kr.	5813	Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem

 

356. Saņemtos drošības vai garantijas naudas līdzekļus var atmaksāt konkursu vai izsoļu dalībniekiem pēc konkursa vai izsoles beigām. Atbilstoši maksājuma uzdevumā vai kases izdevuma orderī norādītajā vērtībā samazina saistības par saņemto drošības naudu un naudas līdzekļus, grāmatojot:

 

Db.	5813	Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem
Kr.	2614 2624	Citu budžetu līdzekļi Citu budžetu līdzekļi

 

357. Ja saņemto drošības naudu vai citus tamlīdzīgus naudas līdzekļus budžeta iestāde neatmaksā, drošības naudas vērtībā atzīst saistības pret budžetu, vai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem budžeta jomā neatmaksājamos naudas līdzekļus ieskaita budžeta ieņēmumos, grāmatojot:

 

Db.	5813	Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem
Kr.	5312 6000 8500	Saistības par pamatbudžeta norēķiniem Ieņēmumi Pārējie ieņēmumi

 

358. Samaksājot naudas līdzekļus valsts budžetā, grāmato:

 

Db.	5312	Saistības par pamatbudžeta norēķiniem
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

359. Ja panākta vienošanās ar kreditoru, ka parāds nav jāmaksā, attiecīgās saistības noraksta un atzīst ieņēmumus, grāmatojot:

 

Db.	5000	Kreditori
Kr.	8530	Ieņēmumi no kredītsaistību dzēšanas

 

  360. Nākošā perioda sākumā veic kreditoru inventarizāciju, kuras ietvaros izsūta salīdzināšanas aktus visiem kreditoriem, noskaidro atklātās atšķirības un, ja tas nepieciešams veic atbilstošas korekcijas grāmatvedības reģistros pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem.

 

8.3. Saņemto avansu un nākamo periodu ieņēmumu uzskaite

 

361. Saņemto priekšapmaksu par precēm vai pakalpojumiem, kuru piegāde notiks nākamajos periodos, uzskaita kā saņemtos avansus, ja piegādājamo preču vai pakalpojumu apjoms nav precīzi noteikts. Ja piegādājamo preču vai pakalpojumu apjoms ir precīzi noteikts, saņemto samaksu uzskaita kā nākamo periodu ieņēmumus. Piemēram, ja telpu nomas līgumā noteikts, ka nomnieks maksā uzreiz par trim mēnešiem, tad iznomātāja grāmatvedībā, izrakstot rēķinu, divu mēnešu nomas maksu uzrāda kā nākamo periodu ieņēmumus. Nomnieka grāmatvedībā saņemtajā rēķinā uzrādīto divu mēnešu nomas maksu uzskaita kā nākamo periodu izdevumus.