Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā

                        194.3. lauksaimniecības krājumu uzskaites vērtība;

194.4.lauksaimniecības krājumu uzskaites vērtības izmaiņu saskaņošana pārskata perioda sākumā un beigās, uzrādot šādu informāciju:

     194.4.1. ieņēmumi vai izdevumi no patiesās vērtības pārvērtēšanas;

     194.4.2. iegādes;

     194.4.3. pārdošanas;

     194.4.4. citas izmaiņas.

195. Budžeta iestāde krājumus uzskaita bilances kontu grupā 2100 „Krājumi”.

196. Izejvielas un materiālus uzskaita kontu grupā 2110 „Izejvielas un materiāli”, detalizētāk sadalot:

            196.1. materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem kontā 2111;

            196.2. pārtikas produkti kontā 2112;

            196.3. medikamenti, zāles un medicīnas materiāli kontā 2113;

            196.4. saimniecības materiāli un kancelejas piederumi kontā 2114;

            196.5. kurināmas, degviela, smērvielas kontā 2115;

            196.6. mašīnu iekārtas un rezerves daļas kontā 2116;

            196.7. pārējie materiāli kontā 2119.

197. Kontā 2120 „Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi” uzskaita to ražojumu izmaksas, kuri atrodas izgatavošanas procesā un to pasūtījumu izmaksas, par kurām vēl nav atzīti ieņēmumi.

198. Kontu grupa 2130 „Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai” uzskaita izgatavotus ražojumus, atsavināšanai (pārdošanai)  paredzētās preces un ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī gatavos (pabeigtos) pasūtījumus, detalizētāk  sadalot;

            198.1. gatavie ražojumi kontā 2131;

            198.2. krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai kontā 2132;

            198.3. gatavie pasūtījumi kontā 2133.

199. Kontu grupā 2140 „Lauksaimniecības krājumi”. uzskaita darba un produktīvos dzīvniekus, mājlopus, lopbarību un sēklas, kā  arī citus lauksaimniecības krājumus.

   200. Kontu grupā 2160 „Inventārs” uzskaita:

               200.1. ātri nolietojamais inventārs kontā 2161;

            200.2. apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi kontā 2162.

201. Kontā 2180 „Avansa maksājumus par krājumiem” uzskaita avansa maksājumus (samaksātas priekšapmaksas) par krājumu iegādi, analītiska uzskaite detalizētāk sadalot pa krājuma veidiem.

202. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus uzskaita ar to vērtību, kāda šiem ilgtermiņa ieguldījumiem bija noteikta pārvērtēšanas rezultātā sakarā ar atsavināšanu.

            202.1. No ilgtermiņa ieguldījumiem izslēgtos aktīvus grāmato:

 

         Db.      2110   Izejvielas un materiāli

         Kr.      8590   Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi

 

            202.2. Atsavinot šos krājumus, noraksta no grāmatvedības uzskaites, grāmatojot:

 

         Db.    8690   Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi

         Kr.     2110   Izejvielas un materiāli

 

203. Saņemot preču pavadzīmi – rēķinu (vai citus krājumu iegādi pamatojošos dokumentus) gadījumā, ja krājumi ir faktiski saņemti (ja krājumi nav saņemti dienā, kad saņem dokumentu, uzskaita kā avansa maksājumu), dokumentā norādītajā vērtībā palielina attiecīgo krājumu kontu un samazina saistību kontu, grāmatojot:

 

Db.	2110 2140 2160	Izejvielas un materiāli  Lauksaimniecības krājumi Inventārs
	2373	Pievienotās vērtības nodoklis (ja budžeta iestāde ir PVN maksātāja)
Kr.	5310	Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem

 

204. Saņemot rēķinu par avansa maksājumu, grāmatojumus neveic, bet rēķinu reģistrē budžeta iestādes uzskaites sistēmā.

205. Avansa maksājuma dokumenta apmaksas dienā palielina avansu par krājumiem kontu (pamatojums – maksājuma uzdevums) un samazina naudas kontu, no kura veic maksājumu, grāmatojot:

 

Db.	2180	Avansa maksājumi par krājumiem
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

206. Saņemot krājumus, par kuriem iepriekš veikts avansa maksājums, avansa maksājuma vērtībā samazina avansu uzskaites kontu un palielina attiecīgo krājumu kontu, grāmatojot:

 

Db.	2110 2140  2160	Izejvielas un materiāli Lauksaimniecības krājumi  Inventārs
Kr.	2180	Avansa maksājumi par krājumiem

 

207. Krājumus saņemot bez atlīdzības no padotībā esošas budžeta iestādes, no citas valsts vai pašvaldības budžeta iestādes, vērtībā, kādā krājumi uzskaitīti iepriekšējās budžeta iestādes grāmatvedībā, palielina attiecīgo krājumu kontu un atbilstošo ieņēmumu kontu, grāmatojot:

 

Db.	2110  2140  2160	Izejvielas un materiāli  Lauksaimniecības krājumi  Inventārs
Kr.	8411   8412   8413	Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm

  

208. Budžeta iestādei krājumus saņemot dāvinājumā, saņemšanas dienā, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no saņemšanas brīža nosaka to vērtību.

209. Ja dāvinājuma saņemšanas dokumentā norādīta krājumu vērtība, krājumus uzskaita norādītajā vērtībā.

210. Ja vērtība nav norādīta, budžeta iestādē ar rīkojumu izveidotā komisija, nepieciešamības gadījumā pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu, nosaka saņemto krājumu vērtību.

211. Krājumus saņemot kā dāvinājumu, palielina attiecīgo krājumu kontu un atbilstošo ieņēmumu kontu vai nākamo periodu ieņēmumu kontu (atbilstoši līguma nosacījumiem, ja krājumi paredzēti ilgtermiņa objekta izveidei u.tml.), grāmatojot:

 

Db.	2110  2140  2160	Izejvielas un materiāli  Lauksaimniecības krājumi  Inventārs
Kr. vai	8312 5914	Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naturālā veidā Nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem

 

212. Budžeta iestādēs dienesta transporta līdzekļu izmantošanas vajadzībām nepieciešamo degvielu iegādājās un uzskaita par konkrēta transportlīdzekļa atbildīga amatpersonā saskaņā ar iestādē noteikto kārtību.

   213. Saņemot rēķinu no piegādātajiem par degvielas piegādi veic apmaksu un grāmatojumu par degvielas saņemšanu. Degvielas uzskaiti kārto atsevišķi par katru transportlīdzekli.

   214. Degviela tiek norakstīta pamatojoties uz ceļazīmēm un atbilstoši noteiktam degvielas patēriņa normām.

215. Krājumus norakstot, atsavinot, nododot citai budžeta iestādei vai konstatējot to iznīcināšanu prettiesiskas darbības rezultātā, krājumus izslēdz no uzskaites, norakstot to uzskaites vērtību izdevumos. Grāmato:

 

Db.	7000 8420   8600	Izdevumi (attiecīgais izdevumu veids) Izdevumi no bezatlīdzības ceļā nodotām materiālajām vērtībām Pārējie izdevumi
Kr.	2100	Krājumi

 

216. Darījumu un citu ar krājumiem notikumu rezultātus atzīst tad, kad tie notiek neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksāšanas. Preču pārdošanu atzīst, kad preces valdījuma un lietošanas tiesības pāriet pircējam neatkarīgi no samaksas saņemšanas.

217. Ja krājumus pārdod, tos vispirms izslēdz no uzskaites un atzīst izdevumus. Noraksta krājumu uzskaites vērtību, kuru nosaka atbilstoši budžeta iestādes pielietotajai krājumu uzskaites (FIFO) metodei, grāmatojot:

 

Db.	7000	Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)
Kr.	2110  2130  2140  2160	Izejvielas un materiāli  Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai  Lauksaimniecības krājumi   Inventārs

 

218. Pēc tam atzīst prasības un ieņēmumus no krājumu pārdošanas vērtībā. Grāmato:

 

Db.	2310	Pircēju un pasūtītāju parādi
Kr.	6000	Ieņēmumi

 

219. Norakstot inventarizācijas rezultātā konstatētos zudušos, bojātos vai novecojušos krājumus, grāmato:

 

Db.	8640	Inventarizācijās konstatētie iztrūkumi
Kr.	2110  2130 2140  2160	Izejvielas un materiāli  Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai Lauksaimniecības krājumi   Inventārs

 

220. Inventarizācijas rezultātā konstatējot krājumu pārpalikumu, grāmato:

 

Db.	2130  2140  2160	Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai  Lauksaimniecības krājumi   Inventārs
Kr.	8540		Inventarizācijās konstatētie pārpalikumi

 

221. Budžeta iestādes darbinieku dienesta pienākumu pildīšanai iegādāto inventāru un literatūru (galda lampas, kalkulatori, instrukcijas, vārdnīcas, uzziņu literatūru) izsniedz lietotājam un noraksta kancelejas preču izdevumos, ja vērtība par vienību nepārsniedz 20 latus.

222. Pārējo inventāru atzīst izdevumos periodā, kurā tos nodod lietošanā. Budžeta iestāde nodrošina inventāra uzskaiti (daudzuma vienības) arī pēc atzīšanas izdevumos līdz faktiskajai to norakstīšanai. Vecumnieku novada dome un tās pakļautībā esošās budžeta iestādes inventāru noraksta pamatojoties uz aktu, kuru sastāda Vecumnieku novada domes izveidotā „Pašvaldības iestāžu un struktūrvienību pamatlīdzekļu un inventāra apsekošanas un novērtēšanas komisija” un kuru ir izskatījusi Vecumnieku novada domes finanšu komiteja.

 

223. Veicot inventāra norakstīšanu, grāmato:

 

Db.	7000	Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)
Kr.	2160	Inventārs

 

224. Krājumus ieguldot kapitālsabiedrību kapitālā, tos uzskaites vērtībā izslēdz no uzskaites un palielina ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā, grāmatojot:

 

Db.	1310  1320	Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā  Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā   Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Kr.	2100	Krājumi

 

225. Krājumus nododot bez atlīdzības citai budžeta iestādei, krājumus izslēdz no uzskaites un izslēgto krājumu vērtību noraksta atbilstošos izdevumos, grāmatojot:

 

Db.	8421   8422   8423	Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm  Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm
Kr.	2100	Krājumi

 

226. Ja krājumi iznīcināti prettiesiskas darbības rezultātā, krājumus izslēdz no uzskaites, grāmatojot:

 

Db.	7000	Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)
Kr.	2100	Krājumi

 

227. Ja par krājumu iznīcināšanu vai bojāšanu prettiesiskas darbības rezultātā budžeta iestāde ir iesniegusi prasību tiesā, līdz tiesas lēmuma pieņemšanai prasību uzskaita zembilancē, jo prasības apjoms un atmaksas laiks nav precīzi zināmi.

228. Ja par krājumu iznīcināšanu vai bojāšanu prettiesiskas darbības rezultātā budžeta iestāde saņem atlīdzību un to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ieskaita valsts budžetā, naudas saņemšanas dienā, grāmato:

 

Db.	2600	Naudas līdzekļi
Kr.	5312	Saistības par pamatbudžeta norēķiniem

 

229. Ja par krājumu iznīcināšanu vai bojāšanu prettiesiskas darbības rezultātā budžeta iestāde saņem atlīdzību un to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ieskaita iestādes budžetā, naudas saņemšanas dienā grāmato:

 

Db.	2600	Naudas līdzekļi
Kr.	8590	Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi

 

5.2. Debitoru prasību uzskaite

 

230. Debitoru prasības atzīst brīdī, kad pircējam (pasūtītājam) dokumentāli noformēta un nodota produkcija, prece vai sagatavots dokuments par darba (pakalpojuma) izpildi, izņemot gadījumus, ja līgumā paredzēta pircēja rakstveida apstiprinājuma saņemšana (vai citi apmaksas nosacījumi) vai veikts avansa maksājums par precēm vai pakalpojumiem. Šajā grupā uzskaita prasības, kas radušās pagātnes darījumu rezultātā – prasības par atsavinātajiem krājumiem, pamatlīdzekļiem, par pārmaksātajiem nodokļiem.

231. Debitoru prasības atzīst saskaņā ar ieņēmumu, pamatlīdzekļu un krājumu uzskaites pamatprincipiem.     

232. Ja pienācis rēķina samaksas termiņš, bet samaksa no debitora vēl nav saņemta, parādu bilancē uzrāda kā debitoru parādu.

233. Maksājuma vai materiālo vērtību saņemšanas brīdī budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē par attiecīgo summu samazina prasības pret debitoriem.

         234. Ja debitoru prasībai, par kuru saņem maksājumu, ir izveidots uzkrājums, tad prasības nokārtošanas brīdī samazina uzkrājumu. 

         235. Debitoru prasības ārvalstu valūtās gada beigās pārvērtē latos, pielietojot Latvijas Bankas oficiāli noteikto valūtas maiņas kursu finanšu perioda pēdējā dienā. Pārvērtēšanas rezultātus atzīst kā nerealizētus ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursu svārstībām.

         236. Debitoru prasību atlikumu bilancē norāda neto vērtībā, t.i., vērtībā, kas aprēķināta, no pilnas debitoru prasību summas atņemot izveidotos uzkrājumus nedrošām debitoru prasībām.          

237. Uzkrājumus nedrošām debitoru prasībām uzskaita bilancē kā  uzkrājumus aktīviem un izveidoto uzkrājumu vērtību iekļauj pārskata perioda izdevumos.

238. Debitorus izvērtē vismaz reizi pārskata periodā (gadā). Gada beigās aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda prasību īstermiņa un ilgtermiņa daļas. Īstermiņa daļās iekļauj prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastās saimnieciskās darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma. Debitoru izvērtēšanā iekļauj arī tos debitoru parādus, kuriem iepriekšējos periodos jau izveidoti uzkrājumi. 

239. Ar budžeta iestādes vadītāja rīkojumu izveidota inventarizācijas komisija veic ikgadējo saistību un prasību norēķinu inventarizāciju un izvērtē debitoru parādus, kuru saņemšana ir kavēta un uzskata tos par nedrošiem (šaubīgiem) ja :

239.1. prasību apmaksas vai avansu nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk;

239.2. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums;

            239.3. pret debitoru ir ierosināta lieta par maksātnespēju;

            239.4. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt parāda atgūšanu.

240. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuri klasificēti kā nedroši (šaubīgi), budžeta iestādes veido uzkrājumus apšaubāmās summas apmērā. Izveidoto uzkrājumu vērtību iekļauj pārskata perioda pārējos izdevumos. Prasības un samaksātos avansus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot izveidotos uzkrājumus.

241. Budžeta iestāde izvērtē vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību un samaksāto avansu saņemšanai, izvērtējot (ja tas ir iespējams) katru parādnieku un katru darījumu atsevišķi. Ja tādi pierādījumi pastāv, izdevumus uzkrājumiem novērtē nedrošās (apšaubāmās) summas apmērā vai procentos no parāda vērtības.

242. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību normām ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris, vai ir pagājis parāda piedziņas iespējamības termiņš, izslēdz no budžeta iestādes bilances, norakstot no nedrošiem (šaubīgiem) parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai iekļaujot pārējos izdevumoe, ja uzkrājumu summa nav pietiekama vai ja uzkrājumi nav izveidoti.

243. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, uzkrājumus neveido.

244. Ja ir spēkā šo noteikumu 239.1. apakšpunktā minētie nosacījumi, prasības un samaksātos avansus sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes kavējuma un atbilstoši tām nosaka uzkrājumu apmēru:

244.1. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91-180 dienas, uzkrājumus veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības;

244.2. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181-270 dienas, uzkrājumus veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības;

244.3. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271-365 dienas, uzkrājumus veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības;

244.4. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, uzkrājumus veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības.

245. ja ir spēkā šo noteikumu 239.2., 239.3., un 239.4. apakšpunktā minētie nosacījumi, uzkrājumus veido uzreiz apšaubāmās summas apmērā.

246. Novērtējot prasību un avansu neatmaksas risku un secinot, ka sākotnēji izveidotie uzkrājumi nav nepieciešami, budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma.

247. ja pārskata periodā atmaksā (dzēš) prasību vai samaksāto avansu, kam sākotnēji bija izveidoti uzkrājumi, budžeta iestāde samazina izveidotos uzkrājumus un atzīst pārējos ieņēmumos no uzkrājumu samazinājuma, kā arī samazina atbilstošo aktīva kontu, kurā uzskaitīta prasība vai avanss, un atzīst pārējos izdevumus.