Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā

Latvijas Republika

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Reģ. Nr. 90009115957, Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts , Vecumnieku novads, LV-3933

Tālr. 63976100, fakss 63960524, e-pasts vecumnieki@vecumnieki.lv

NOLIKUMS

Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā

 

2010.gada 29.decembrī                              

APSTIPRINĀTS

Vecumnieku novada Domes

2010.gada 29.decembra sēdē

(prot. Nr.15, 7.§.)

 

 

Vecumnieku novada domes un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtība

 

I. Vispārīgie jautājumi

 

1. Kārtība nosaka veidu, kādā Vecumnieku novada dome un tās padotībā esošās iestādes (turpmāk tekstā budžeta iestāde) veic vienveidīgus grāmatojumus vienādos gadījumos, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” noteiktos grāmatvedības uzskaites pamatprincipus un grāmatvedības kontu plānu.

2. Kārtībā noteikti grāmatvedības uzskaitē biežāk pielietotie darījumu uzskaites un notikumu reģistrācijas grāmatojumi un tiem atbilstošās grāmatvedības kontu grupas vai konti. Kontu detalizācijas pakāpe tiek noteikta budžeta iestādes vadītāja apstiprinātajā kontu plānā.

3. Budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē pielieto grāmatvedības kontus un tiem atbilstošos grāmatojumus, kas atbilst tās darījumu būtībai. Ja kādu konkrētu darījumu grāmatojumi šajā kārtībā nav noteikti, grāmatojumus veic tā, lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem atbilstoši darījumu ekonomiskajai būtībai un budžeta iestādes lietotajiem grāmatvedības kontiem.

4. Katra budžeta iestāde saskaņā ar šo kārtību izstrādā grāmatvedības organizācijas dokumentus un nosaka kārtību, kādā dokumentē  visus iestādes saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to veidošanas avotus, novērtē un inventarizē iestādes līdzekļus un saistības, organizē dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus.

5. Budžeta iestādei jānodrošina visu saimniecisko operāciju apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju un citu datu uzglabāšana, visas grāmatvedības informācijas saglabāšana informācijas nesējos, kā arī  attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdruku saglabāšana atbilstoši dokumentu glabāšanas termiņu noteikumiem.

6. Visus saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem par iestādes saimnieciskā darījuma esamību, novērtē  naudas izteiksmē, un ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā  iegrāmato grāmatvedības reģistros. Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), izdara rakstiski uz attaisnojuma dokumenta vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma vai nodrošina šī, iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski, un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.

Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

6.1. iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs;

6.2. dokumenta nosaukums, numurs un datums;

6.3. saimnieciskā darījums apraksts un pamatojums

6.4. par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti (kas pircis, pārdevis, izpildījis darbu, akceptējis darījumu u.tml.);

6.5. saimnieciskā darījuma dalībnieki;

6.6. citi papildus rekvizīti (dokumenta numurs, zīmogs) kurus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

7. Visi attaisnojuma dokumenti par saimnieciskiem darījumiem jāiegrāmato uzskaites reģistros saskaņā ar dokumentu apgrozības aprakstu, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dokuments attiecas. Ierakstu veic divkāršā ierakstu sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumentiem jābūt sagatavotiem tā, lai glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija un tiktu nodrošināts tā juridiskais spēks. Uzskaite aptver visus budžeta iestādes saimnieciskos darījumus un tā jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem, naudas plūsmu un saimnieciskiem darījumiem noteiktā laika posmā.

Ieraksti attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros izdarāmi skaidri salasāmi. Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno). Grāmatvedības dokumentus un reģistrus nedrīkst dzēst. Ja tiek laboti papīra dokumenta veidā sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, katru labojumu atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis, kā arī ar parakstu apstiprina tā persona, kura izdarījusi labojumu.

Par attaisnojuma dokumentu labojumam var izmantot grāmatvedības izziņu, kurā ir informācija par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā  reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.

Visus grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā. Grāmatvedības uzskaitē un pārskatos par naudas vienību lieto Latvijas Republikas naudas vienību – lats.

8. Budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites pamatprincips ir uzkrāšanas princips saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti un atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē tad, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad saņemta vai samaksāta nauda par tiem. Uzskaitē svarīgi pielietot piesardzības principu – ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad jau ir iegūti, bet izdevumi jāreģistrē tad, kad paredzama to iespējamība. Saskaņā ar izmaksu principu iegūtie un saņemtie līdzekļi sākotnēji jānorāda atbilstoši to iegādes izmaksām. Grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai, salīdzināmai, nozīmīgai, savlaicīgai, saprotamai, ticamai un pilnīgai.

II. Grāmatvedības uzskaite un grāmatojumi

 

1. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite

 

9. Ilgtermiņa ieguldījumi ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu, kā arī visu veida aktīvi, kuru apmaksa paredzēta vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma un atbilstoši pamatlīdzekļu kritērijiem.

10. Ilgtermiņa ieguldījumus iedala šādās grupās:

10.1. nemateriālie ieguldījumi;

10.2. pamatlīdzekļi;

            10.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

 

1.1. Ilgtermiņa aktīva iegādes (saņemšanas) dienas noteikšana

 

11. Par ilgtermiņa aktīva iegādes (saņemšanas) datumu uzskata dienu, kad budžeta iestādei pāriet riski un ekonomiskie labumi no attiecīgā aktīva, parasti ilgtermiņa aktīvu saņemšanas dienu vai dienu, kad tiek parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts.

12. Ilgtermiņa aktīvu iegādēm (saņemšanām) jābūt apliecinātām ar normatīvajos aktos paredzētajiem dokumentiem.

13. Ilgtermiņa aktīva iegādes izdevumus nedrīkst norakstīt izdevumos tūlīt pēc iegādes.

14. Ilgtermiņa aktīvu uzskaiti kārto atbilstoši iegādāto (saņemto) aktīvu veidiem, norādot:

14.1. iegādes dokumentu, tā numuru;

14.2. iegādes datumu;

14.3. sākotnējo vērtību;

14.4. atrašanās vietu;

14.5. lietderīgās lietošanas laiku;

14.6. gadā aprēķināto nolietojuma (amortizācijas) vērtību;

14.7. atlikušo vērtību;

14.8. atzīmes par izslēgšanu no uzskaites.

15. Ilgtermiņa aktīva saņemšana notiek, apstiprinot atbilstošo aktīvu saņemšanas dokumentu (pieņemšanas - nodošanas aktu).

16. Ilgtermiņa ieguldījumus, kas iegūti nomas ietvaros, bilancē neuzskaita. Šādus aktīvus uzskaita zembilancē atsevišķā uzskaites reģistrā. Nomas maksājumus atzīst izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, izdevumus atzīstot pārskata periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas samaksas. Nākotnes nomas maksājumus bilancē neuzskaita un reģistrē kā zembilances saistības.

 

1.2. Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes vērtības noteikšana

 

17. Ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā, kas ietver par attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidi samaksāto naudu (vai tās ekvivalentu) un visus izdevumus, kas tieši attiecas uz iegādāto objektu līdz dienai, kad tas nodots ekspluatācijā:

17.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cena, tai skaitā muitas nodeva, neatskaitāmie nodokļi, atskaitot saņemtās atlaides;

17.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

17.3. darba samaksa, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

17.4. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai un pieņemšanai ekspluatācijā; ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu;

17.5. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu.

18. Ilgtermiņa ieguldījumu novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Komisija vai minētie speciālisti, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes, novērtē ieguldījumu šādos gadījumos:

18.1. iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.2. iekļaujot bilancē ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.3. iekļaujot bilancē maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.4. nosakot ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu;

18.1. un 18.2. apakšpunkta minētajos gadījumos zemes un ēku vērtības noteikšanai var izmantot to kadastrālo vērtību, bet mežaudzēm –Mežu Valsts dienesta reģistra datus.

19. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots ekspluatācijā.

20.  Ilgtermiņa aktīva iegādes vērtību latos, ja tā iegāde notikusi ārvalstu valūtā, nosaka pārrēķinot vērtību ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa iegādes dienā.

 

1.3. Ilgtermiņa aktīvu nolietojuma (amortizācijas) aprēķināšana

 

21. Pamatlīdzekļiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem vērtības samazinājumu (amortizāciju) aprēķina atbilstoši to paredzamajam lietderīgas lietošanas laikam, sākotnējo vērtību sistemātiski sadalot pa periodiem un atzīst pārskata perioda izdevumos uzskaitot kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju).

22. Lietderīgās lietošanas laiks ir laika periods, kurā plāno izmantot attiecīgo ilgtermiņa aktīvu.

23. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem nolietojumu (amortizāciju) aprēķina pēc lineārās metodes, kas nosaka, ka aktīva vērtība samazinās sistemātiski ar vienmērīgiem atskaitījumiem aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

24. Saskaņā ar šo metodi katru gadu norakstāmo ilgtermiņa aktīva nolietojuma (amortizācijas) summu aprēķina, dalot ilgtermiņa aktīva sākotnējo vērtību ar noteikto (normatīvo) lietderīgās lietošanas laiku.

25. Nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa aktīviem aprēķina ne retāk kā reizi pārskata periodā, uzsākot aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc ilgtermiņa aktīva nodošanas ekspluatācijā un beidzot aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc ilgtermiņa aktīva ekspluatācijas izbeigšanas.

26. Pieņemot uzskaitē lietotu ilgtermiņa aktīvu, budžeta iestādes izveidota komisija un nepieciešamības gadījumā pieaicināti kvalificēti speciālisti konstatē aktīva tehnisko stāvokli, nosaka ilgtermiņa aktīvam paredzamo atlikušo lietošanas laiku gados (vai mēnešos) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sagatavo novērtēšanas aktu.

27. Lietotiem ilgtermiņa aktīviem atlikušais lietošanas laiks var būt  īsāks nekā ilgtermiņa aktīviem, kas iegādāti jauni.

28. Sagatavojot bilanci, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu sākotnējās uzskaites vērtību samazina par uzkrātā nolietojuma (amortizācijas) summu, bilancē uzrāda pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus to atlikušajā vērtībā.

29. Mainoties ilgtermiņa aktīva lietderīgās lietošanas laikam, attiecīgi tiek koriģēts ilgtermiņa aktīva nolietojuma (amortizācijas) aprēķins. Uz izdevumiem attiecināmo nolietojuma (amortizācijas) summu pārdala atbilstoši ilgtermiņa aktīva nolietojuma (amortizācijas) normām atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Izmaiņu rezultātu uzrāda pārskata periodā, kuru izmaiņas ietekmējušas.

30. Ilgtermiņa aktīva kopējā aprēķinātā nolietojuma (amortizācijas) summa nedrīkst pārsniegt ilgtermiņa aktīva kopējo uzskaites vērtību.

31. Ilgtermiņa aktīviem nolietojumu (amortizāciju) aprēķina līdz to sākotnējās (uzskaites) vērtības pilnīgai norakstīšanai. Ja ilgtermiņa aktīva sākotnējā (uzskaites) vērtība ir pilnīgi norakstīta, bet objektu turpina lietot, nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, bet ilgtermiņa aktīvus saglabā uzskaitē.

32. Pārskata perioda grāmatvedības kontu slēgšanas procedūru ietvaros tiek pārbaudīts vai visiem ilgtermiņa aktīviem ir aprēķināts nolietojums (amortizācija) vai esošo un no jauna iegādāto pamatlīdzekļu nolietojuma normas (likmes) noteiktas un pielietotas atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikiem saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.440 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”.

 

1.4. Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazināšanās 

 

33. Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazināšanās novērtēšana attiecas uz visām aktīvu kategorijām (tai skaitā nepabeigto celtniecību).

34. Katra pārskata perioda beigās budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus novērtē, vai nav pazīmju, kas norādītu uz ilgtermiņa aktīvu vērtības būtisku samazinājumu, izvērtējot  šādas pazīmes:

34.1. ievērojami samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot ilgtermiņa ieguldījumu;

34.2. pieņemts valdības lēmums, kas rada būtiskas negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

34.3. ilgtermiņa ieguldījums ir novecojis vai fiziski bojāts;

34.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā  notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē  budžeta iestādes darbību;

34.5. pieņemts lēmums apturēt ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas ekspluatācijā.      

35. Ja pastāv vismaz viena no 34.punktā minētajām pazīmēm, budžeta iestāde aprēķina ilgtermiņa ieguldījumiem vērtības samazinājumu.

36. Ja gadījumā neviena no 34.punktā uzskaitītajām pazīmēm nepastāv, vērtības samazinājumu ilgtermiņa ieguldījumiem neaprēķina.

37. Ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma atzīšanas, tam turpina aprēķināt nolietojumu, ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

38. Katra pārskata perioda beigās budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos periodos atzītie ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumi vairs nepastāv vai ir mazinājušies. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

38.1. ievērojami palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

38.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

38.3. pārskata perioda laikā veikti ilgtermiņa ieguldījumu uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu ilgtermiņu ieguldījumu darbību;

38.4. ilgtermiņu ieguldījumu paredzētajā lietojumā  notikušas būtiskas ilgtermiņu ieguldījumu izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādes darbību;

38.5. pieņemts lēmums atsākt ilgtermiņu ieguldījumu izveidi, kas iepriekš tika apturēta vai pārtraukta  pirms to pabeigšanas vai nodošanas ekspluatācijā. 

39. Ja ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikušo vērtību, samazinot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikusī vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērrtību, kas būtu noteikta (atskaitot nolietojumu), ja ilgtermiņa ieguldījumam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazinājuma.

40. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu, ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikušo vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

41. Izveidotos ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumus var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

42. Izslēdzot no uzskaites ilgtermiņa ieguldījumu, kam veikts vērtības samazinājums, atzīst pārējos izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikušajā vērtībā, norakstot arī izveidoto vērtības samazinājumu, kas attiecas uz izslēgto ilgtermiņa ieguldījumu.

 

1.5. Izdevumi, kas rodas ilgtermiņa aktīva lietošanas laikā

 

43. Rodoties izdevumiem saistībā ar jau esošo ilgtermiņa aktīvu, izvērtē izdevumu būtību un to ietekmi uz attiecīgo aktīvu.

44. Veicot ilgtermiņa aktīvu atjaunošanu, rekonstrukciju vai uzlabojumus, kas pagarina ilgtermiņa aktīva lietderīgās lietošanas laiku vai būtiski uzlabo aktīva stāvokli, izdevumus pieskaita aktīva uzskaites vērtībai.

45. Palielinot ilgtermiņa aktīva uzskaites vērtību izmaksas kapitalizējot, tās noraksta kopā ar ilgtermiņa aktīvu tā atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

46. Ilgtermiņa aktīva esošā stāvokļa saglabāšanas, uzturēšanas, remonta vai labošanas rezultātā radušās izmaksas atzīst kā izdevumus periodā, kad tie radušies.

47. Par pamatu remontdarbu kapitalizācijai vai iekļaušanai izdevumos uzskata remontdarbu rezultātā iegūto labumu.

48. Gadījumā, ja remontdarbu rezultātā gūtais uzlabojums ir būtisks un dod labumu laikā, kas pārsniedz vienu pārskata periodu, to kapitalizē iekļaujot ilgtermiņa aktīva vērtībā.

49. Iegādājoties lietotu ilgtermiņa aktīvu, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita ilgtermiņa aktīva uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai ilgtermiņa aktīva vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu ilgtermiņa aktīva aizvietošanai nepieciešamo summu.

 

1.6. Ilgtermiņa aktīvu izslēgšana no uzskaites

 

50. Ilgtermiņa aktīva likvidācijas vai atsavināšanas (mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam) gadījumos izslēdz aktīvu no uzskaites, samazinot tā uzskaites vērtību par uzkrāto nolietojumu un pēc tam atlikušo (bilances) vērtību noraksta atbilstošajā izdevumu kontā.

51. Ilgtermiņa aktīva likvidācija (norakstīšana) notiek, ja pamatlīdzeklis vai nemateriālais ieguldījums ir fiziski vai morāli nolietojies un tālāka ekspluatācija nav iespējama neatkarīgi no tā atlikušās vērtības un šo fizisko vai morālo nolietojumu ar aktu apstiprina Vecumnieku novada domes izveidota „Pašvaldības iestāžu un struktūrvienību pamatlīdzekļu un inventāra apsekošanas un novērtēšanas komisija”, nepieciešamības gadījumā pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu.

52. Ilgtermiņa aktīvus var nodot citai budžeta iestādei un var mainīt pret līdzvērtīgiem, ievērojot "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma" un likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" un citu normatīvo aktu prasības.

53. Valsts maiņai paredzēto nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē un tā nosacīto cenu nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus līdz to atsavināšanai uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Ilgtermiņa ieguldījumus uzskaita kā atsavināšanai paredzētus, ja tie pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai atsavināšanai un pakļauti normatīvajos aktos noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem un to atsavināšana ir ticama (pamatota ar normatīvo aktu, uzsākts atsavināšanas process un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šī procesa uzsākšanas dienas).