Personalvadiba valsts iestade

Šis valsts pārvaldes vienotības princips izpaužas sešos galvenos aspektos:  

Pirmkārt, visām (gan tiešās, gan pastarpinātās) valsts pārvaldes iestādēm jādarbojas pēc tiem pašiem principiem. Galvenie valsts pārvaldes principi, kas atbilst demokrātiskas valsts tradīcijām, patlaban ir formulēti Valsts Pārvaldes iekārtas likumprojekta 9.pantā. Nav pieļaujams, ka viena pārvaldes iestāde sev uzstāda citus principus vai atkāpjas no šiem kopējiem principiem.

Otrkārt, visas (gan tiešās, gan pastarpinātās) valsts pārvaldes iestādes veido vienotu hierarhisku sistēmu, kur atsevišķās iestādes strādā saskaņoti. Valsts pārvaldes vienotā hierarhiskā sistēma un padotība demokrātiski leģitimētajai valdībai nodrošina sabiedrības demokrātisko kontroli pār valsts pārvaldi. 

Treškārt, nevienai (nedz tiešās, nedz pastarpinātās) valsts pārvaldes iestādei nav savas intereses. Tās tikai noteiktā  kārtībā ir tiesīgas formulēt sabiedrības (pašvaldību iestādes – attiecīgās sabiedrības daļas) intereses.

Šādā sistēmā interešu konflikti, kas atrisināmi tiesas ceļā, valsts pārvaldes iekšienē izņēmuma kārtā iespējami tikai tur, kur demokrātiski leģitimētās pašvaldības, pārstāvot attiecīgās sabiedrības daļas partikulārās intereses, veic to autonomā pārvaldībā nodotos uzdevumus. Visos citos domstarpību gadījumos starp pie tās pašas vai dažādām publisko tiesību juridiskām personām piederošām iestādēm nevar būt runa par subjektīvu interešu konfliktiem, bet gan par domstarpībām par sabiedrības interešu pareizu noteikšanu, kas, ja nav iespējams panākt vienošanos, atrisināmas hierarhiskā kārtībā.

  Ceturtkārt, privātpersonas tiesības (arī apstrīdēšanas un pārsūdzības tiesības un tiesības uz zaudējumu atlīdzību) nedrīkst būt atkarīgas no tā, vai konkrētā lēmuma pieņēmējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, valsts pastarpinātās pārvaldes (piemēram, pašvaldības) iestāde vai pilnvarota (t.i., ar publisku varu apveltīta) privātpersona (piemēram, notārs).

Piektkārt, jebkuras (gan tiešās, gan pastarpinātās) valsts pārvaldes iestādes lēmums uz ārpusi, t.i., pret privātpersonu, ir saistošs jebkurai citai valsts pārvaldes iestādei.

Sestkārt, par atvasināto publisko tiesību juridisko personu kļūdām, arī privātpersonām nodarītiem materiāliem zaudējumiem, vismaz sekundāri atbild valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.3. Valsts pārvaldes loma un misija

 

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 58. pantu un spēkā  esošā Ministriju iekārtas likuma 1., 5. un 13.pantiem, valsts pārvalde ir izpildvaras administratīvais instruments, ar kura palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktās funkcijas. Valsts pārvalde ietver Ministru kabineta izveidotas, hierarhiski organizētas valsts pārvaldes institucionālās sistēmas, likumā noteiktām darbības procedūrām un profesionāla, valdībai lojāla personāla, kas īsteno likumdevēja un valdības noteiktos uzdevumus.

Ministru kabinets, kā  izpildvaras orgāns, pauž publisko gribu, veido valsts politiku un īsteno valsts pārvaldes politisko vadību un kontroli. Ministru kabineta uzdevums ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus sabiedrības ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, garantēt katram iedzīvotājam iespējas uz izglītību, darbu un piedalīšanos publiskajā pārvaldē, nodrošināt valsts konkurētspēju.

Valsts pārvaldes sistēma ietver sevī visas ministrijas un citas Ministru kabineta izveidotas iestādes, kas īsteno valsts varu – izstrādā valsts politiku un normatīvo aktu projektus, organizē valsts funkciju un politisko lēmumu izpildi un kontrolē likuma izpildi, kā arī sniedz publiskos pakalpojumus.

Valsts pārvaldes misija ir kalpot sabiedrībai, apmierināt tās vajadzības un nodrošināt valsts attīstību, īstenojot valsts politiku saskaņā ar likumu un demokrātiskās pārvaldes principiem, kā arī profesionāli nodrošināt Ministru kabineta darbu valsts politikas jomā.

Valsts pārvaldei ir jābūt spējīgai efektīvi un elastīgi reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā  un pasaulē un pieskaņot savas struktūras, procedūras un darbības mērķus mainīgajiem apstākļiem.

2.4. Esošās valsts pārvaldes sistēmas raksturojums un attīstības iespējas

 

Latvijā pamatā ir izveidota mūsdienīga ministriju un valsts pārvaldes iestāžu sistēma, ieviests valsts civildienests, tiek pilnveidota pārvaldes normatīvā bāze un finansu vadības un finansu kontroles sistēma, attīstītas valsts pārvaldes darbības sistēmas un procedūras, pilnveidojas nozaru politikas veidošanas un normatīvo aktu sagatavošanas spējas ministrijās. Veidojas valsts pārvaldes iestāžu horizontālās koordinācijas mehānismi, paplašinās konsultācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, pakāpeniski notiek administratīvi teritoriālā reforma, attīstās valsts pārvaldes informācijas infrastruktūra, tiek paaugstināta sabiedrības informētība par valsts pārvaldes darbu un tiek īstenota valdības programma korupcijas novēršanas jomā.

Objektīvi vērtējot un izmantojot attīstīto demokrātisku valstu labāko pieredzi, tiek meklētas iespējas pilnveidot un attīstīt valsts pārvaldi saskaņā ar tās misiju. Tiek meklētas iespējas nodrošināt efektīvas valsts pārvaldes attīstību, risinot attīstību kavējošas problēmas. Būtiskus valsts pārvaldes uzlabojumus var panākt, pievēršot uzmanību sekojošu jautājumu risināšanai:

Valsts attīstības vīzijas definēšana. Esošajos valsts politikas dokumentos nav pilnīgi definēti Latvijas valsts vidēja un ilgtermiņa attīstības virzieni attiecībā uz valsts lomu sabiedrībā (minimālā vai labklājības valsts). Pašreiz notiek darbs pie vairākiem stratēģiskiem dokumentiem, kuros ir noteikta valsts loma sabiedrībā.

Valsts pārvaldes decentralizācija no centrālā līmeņa uz reģionālo pārvaldes līmeni. Reģionālās pārvaldes koncepcijas izstrādāšana un īstenošana ļaus atbrīvot centrālo valsts pārvaldi no funkcijām, kuru izpildi lietderīgāk deleģēt pašvaldību vidējam līmenim. Reģionālās pārvaldes izveidošana veicinās līdzsvarotu reģionu ekonomisko un sociālo attīstību.

Valsts pārvaldes horizontālas koordinācijas nostiprināšana. Izveidotas stipras nozaru ministrijas, kas veido un īsteno nozaru politiku, bet nepieciešama efektīva centrālā koordinācijas sistēma, lai rūpīgi izanalizētu atsevišķu nozaru politiku savstarpēju ietekmi un to nozīmi valsts funkcionēšanai un attīstībai. Jāstiprina Valsts kancelejas spēja veikt politikas analīzi Ministru kabineta uzdevumā, veicinot ilgtermiņa valdības prioritāšu noteikšanu un nodrošinot saskaņotu izpildvaras darbu.

Horizontālās stratēģiskās plānošanas attīstīšana. Pašreiz stratēģiskā plānošana nozaru institūciju līmenī pastāv uz brīvprātības principa, taču nepastāv stratēģiskās plānošanas dokumentu hierarhija un savstarpēja sasaiste. Nepastāvot politiski akceptētai valsts vidēja termiņa attīstības stratēģijai, ir grūti saskaņot vidēja termiņa valsts pārvaldes iestāžu darbības stratēģisko plānošanu, kas ļautu ilgtermiņā plānot apjomīgas programmas un paredzēt tām nepieciešamos resursus. Tāpēc nepieciešams ieviest ministriju darbības un attīstības stratēģisko plānošanu, saskaņojot to ar valsts vidēja termiņa attīstības mērķiem;

Saiknes veidošana starp politikas veidošanu un budžeta plānošanu. Normatīvajos aktos jānosaka savstarpējā sasaiste starp plānošanas dokumentos noteiktajām politikas prioritātēm un valsts budžeta sastādīšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš sfērām, kas tiek finansētas no “iezīmētiem” naudas līdzekļiem un netiek pakļautas objektīvai analīzei;

Kompetences pārklāšanās starp iestādēm (funkciju dublēšanās) novēršana. Pamatā iestāžu kompetence ir noteikta normatīvajos aktos. Tomēr ne vienmēr iestāžu darbība (funkcijas) atbilst skaidri definētai iestāžu misijai. Nepietiekoši skaidri ir sadalītas kompetences gan vertikāli starp hierarhiski saistītajām iestādēm, gan horizontāli, kad par darbību vienā jomā atbild vairākas iestādes un nozaru ministrijas. Kompetenču pārklāšanās veicina valsts resursu nelietderīgu izlietošanu;

Valsts pārvaldi regulējošās normatīvās bāzes attīstība. Valsts pārvaldes darbību nosaka valsts pārvaldes funkciju kopums, institucionālā sistēma, valsts pārvaldes procedūras un valsts pārvaldes personāls. Katrs valsts pārvaldes sistēmas elements tiek regulēts ar likumu. Pastāvot speciāliem likumiem funkciju un institūciju jomā, izstrādāšanas stadijā ir jumta likumi par valsts pārvaldi un administratīvo procesu. Nacionālās tiesību sistēmas saskaņošana ar ES tiesību sistēmu parāda divu tiesību sistēmu atbilstības problēmas. Tiesību aktu izstrādē jānovērš sīkas reglamentēšanas tradīcija, bet jāceļ ierēdņu tiesiskās izglītības līmenis tiesību aktu interpretēšanā;

Nepieciešams veidot uz valsts politikas vajadzībām orientētu administratīvo kultūru, kas līdzsvaro “vertikālo”  resoru kultūru. Stipras centrālās koordinācijas trūkuma dēļ attieksmi valsts pārvaldē nosaka nozaru intereses. Valsts interešu īstenošanai nepieciešama starpnozaru koordinācija un sadarbība, kas sekmētu nozaru rīcību kopīgo valsts interešu labā;

“Uz rezultātu”, nevis “uz procesu” (uz funkciju veikšanu) orientētas darba kultūras attīstīšana. Mēģinājumi ieviest budžeta programmas nav īstenoti pilnībā, jo piešķiramie valsts budžeta līdzekļi atbilst iestādes ar noteiktu štatu vienību uzturēšanai. Plānotie darbības rezultatīvie rādītāji tiek definēti formāli bez to sasaistīšanas ar šo rezultātu izmaksu izvērtējumu un neveicina ekonomiski pamatotu vadīšanu. Tas rada grūtības iestāžu darbības lietderības novērtēšanā. Lai palielinātu valsts pārvaldes sistēmas efektivitāti, jāievieš darbības plānošana, vadīšana un novērtēšana pēc plānotajiem darbības rezultātiem, kas atbilst iestādes misijai un valsts politikas uzdevumiem, vajadzības gadījumā veidojot arī projektorientētas struktūrvienības.

Valsts pārvaldē strādājošo pieredzes un profesionalitātes uzlabošana. Neefektīvas valsts pārvaldes darba samaksas politikas dēļ organizācijas zemākajā un vidējā hierarhijas līmenī notiek personāla bieža maiņa. Tas neveicina iestāžu darba stabilitāti, tiek zaudēta pēctecība darbā (“iestāžu atmiņa”), nelietderīgi tiek izmantota nauda darbinieku papildus izglītošanai. Valsts pārvaldes personāla attīstības jautājumi ir jārisina kompleksi;

Klientu apkalpošanas kultūras un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. Pakalpojumu sistēma tiek veidota pēc nozaru principa, atstājot iedzīvotāja ziņā veidot saiknes starp atsevišķām valsts iestādēm sava jautājuma risināšanai. Pakalpojumu pieejamība (arī laika ziņā), kvalitāte un apkalpošanas kultūra ir nevienmērīga starp nozarēm un administratīvajām teritorijām. Jāveicina pakalpojumu sistēmas veidošana, izejot no iedzīvotāju vajadzībām, ērtības, pieejamības un ekonomiskās efektivitātes, pārkārtojot, ja nepieciešams, valsts vai pašvaldību iestāžu sadarbības kārtību;

Informācijas tehnoloģiju izmantošanas valsts pārvaldes darbā palielināšana. Atdeve no valsts pārvaldes datorizācijas ir zemāka, nekā varētu būt salīdzinot ar reālajām iespējām. Pastāv “papīru komunikācija” starp valsts iestādēm, informācijas izplatīšanai nav izveidotas atbilstošas un drošas sistēmas. Iedzīvotājiem pakalpojumi nav pieejami elektroniskā formā. Nepieciešams palielināt IT izmantošanas atdevi, izmantojot uz e - pārvaldes koncepcijā piedāvātos risinājumus;

valsts pārvaldes personāla politikas nepietiekošas reaģēšanas uz politikas uzdevumiem uzlabošana. Nepietiekoši īstenojoties stratēģiskai plānošanai, uz rezultātu vērstai vadības kultūrai, budžeta līdzekļu elastīgai plānošanai, personāla politika reaģē uz konkrētām esošajām problēmām. Jāpanāk uz nākotni vērsta personāla politikas plānošana un mērķtiecīga personāla attīstība nākotnes vajadzībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Personāla vadīšana valsts pārvaldē un tās attīstība

 

 

3.1. Valsts civildienesta pārvalde

 

Valsts civildienesta pārvalde (VCP) nodibināta ar 1993.gada 7.decembra Ministru kabineta lēmuma Nr.63 "Par Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas dibināšanu"[18].

VCP atbilstoši likumam "Par valsts civildienestu" ir patstāvīga valsts pārvaldes iestāde valsts civildienesta politikas īstenošanas jomā.

  VCP tika veidota par aktīvu, atklātu, sabiedrības interesēs strādājošu profesionālu iestādi, kas konsultē un pārrauga procesus, kas saistīti ar valsts civildienesta likuma īstenošanu un civildienesta attīstību.

VCP mērķis saskaņā ar Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepciju ir nodrošināt, lai valsts pārvaldes funkcijas īstenotu profesionāli sagatavotas valsts amatpersonas - ierēdņi, tādejādi nodrošinot valsts funkciju un politisko lēmumu efektīvu realizāciju.

 
VCP galvenās funkcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir:

- normatīvo aktu projektu izstrādāšana valsts civildienesta jomā;

-civildienesta tiesību normu ievērošanas kontrole valsts pārvaldes iestādēs; 
-disciplinārlietu ierosināšana un izskatīšana pēc pārvaldes un citu tiesību subjektu iniciatīvas; 
-ierēdņu vienotās uzskaites sistēmas uzturēšana, pilnveidošana un aktualizēšana; 
-ierēdņu amatu pretendentu atbilstības un kvalifikācijas izvērtēšana, iestājoties vai atrodoties valsts civildienestā;

-personālvadības attīstība valsts pārvaldes iestādēs;

-valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrības informēšana par jautājumiem, kas saistīti ar valsts civildienestu [18].

Valsts civildienesta likums paredz, ka Ministru kabinets var uzdot VCP veikt arī citus ar valsts civildienestu un valsts pārvaldes iestādēm saistītus uzdevumus.

Kopš izveidošanas VCP ir atradusies gan Valsts reformas ministrijas, Valsts kancelejas, Labklājības ministrijas Darba lietu valsts ministra un Ministru prezidenta biedra (valsts pārvaldes jautājumos) pārraudzībā. Biežā vadības maiņa, iespējams, ir viens no iemesliem konsekventas rīcības trūkumam valsts civildienesta attīstībā.

Līdz šim Valsts civildienesta pārvalde uzdevumus galvenokārt ir veikusi valsts civildienesta analīzes jomā, izmantojot Personāla uzskaites datorprogrammu, disciplinārās uzraudzības jomā, ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmenu organizēšanas jomā. Normatīvo aktu projektu izstrādāšanas jomā VCP ir sagatavojusi lielāko daļu nepieciešamo normatīvo aktu likuma "Par valsts civildienestu" īstenošanai. Līdz šim mazāk uzmanības veltīts valsts civildienesta prognozēšanai un attīstībai.

Pievēršot lielāku vērību valsts civildienesta attīstības analīzei, skaidrošanai un prognozēšanai un panākot VCP kā centrālās valsts civildienesta uzraudzības un koordinējošās iestādes statusa nostiprināšanu, iespējams, paplašinot arī iestādes funkcijas ierēdņu karjeras plānošanas jomā, varētu efektīvāk un lietderīgāk izmantot valsts civildienestu kā valdības instrumentu valsts pārvaldes īstenošanā. Turpinot iesākto darbu normatīvo aktu projektu sagatavošanā, VCP stratēģijā būtiska nozīme ir arī valsts civildienesta lomas skaidrošanai, valsts civildienesta analīzei un prognozēšanai, skaidrojumu un metodiku izstrādāšanai valsts civildienesta procedūru īstenošanā un informatīvi analītisko materiālu izstrādāšanai.

Tuvākajā laikā nepieciešams sasniegt divus galvenos mērķus :

-īstenot valsts civildienesta attīstības tiešos uzdevumus - sekmēt salīdzinoši jaunā valsts civildienesta likuma ieviešanu, sagatavot Valsts civildienesta likumā paredzētos normatīvos aktus, veicināt valsts pārvaldē strādājošo statusa noteikšanu un atalgojuma sistēmas pilnveidošanu, izstrādāt efektīvu valsts pārvaldes institūciju personālvadības attīstības stratēģiju un sekmēt tās ieviešanu;

-nodrošināt VCP darbības sakārtošanas un funkciju izpildes atbalsta uzdevumu veikšanu - personāla uzskaites sistēmas pilnveidošanu un ieviešanu visās valsts pārvaldes institūcijās, analīzei un prognozēšanai nepieciešamās informācijas savākšanu un apkopošanu, VCP personāla vadības attīstību un sabiedrisko attiecību pilnveidošanu.

 

3.2. Problēmas un risinājumi personāla vadīšanā

 

Viens no galvenajiem uzdevumiem valsts pārvaldē ir uzticama, profesionāla un stabila civildienesta veidošana. Lai augstākminētais mērķis tiktu veiksmīgi sasniegts, ir jārealizē mūsdienīgas personālvadības sistēmas attīstība valsts civiliestādēs.

Latvijas Nacionālā programma integrācijai ES paredz valsts pārvaldes nostiprināšanu, kas saistīta ar civildienesta stiprināšanu, attīstīšanu un darbības efektivitātes paaugstināšanu. Šis mērķis sasniedzams, realizējot civildienesta reformu. Valsts pārvaldes reformas ietvaros notiekošā civildienestā reforma tiek veikta, balstoties uz civildienesta attīstības koncepciju, saskaņā ar kuru nepieciešams izstrādāt likumdošanas bāzi, kas palīdzētu noturēt un piesaistīt profesionāli kvalificētu personālu, veicinātu to karjeras attīstību. Reformas rezultātā tiktu nodrošināta valsts pārvaldes funkciju efektīva veikšana un kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, tādējādi veicinot sabiedrības uzticību civildienestam. Tā kā personāls ir ikvienas iestādes galvenais resurss, tad valsts pārvaldes funkciju īstenošanas kvalitāte ir tieši atkarīga no personāla attīstības. Šo attīstību var veicināt, izmantojot personālvadības instrumentus.

Valsts pārvaldes reformas procesā ir konstatētas vairākas problēmas personālvadības jomā, to skaitā:

nepilnīga vienotu principu un procedūru sistēma, kas izraisa motivācijas trūkumu un rada personāla mainību iestādēs;

pieaugošais valsts pārvaldes darbinieku ikdienas darba apjoms;

nesakārtotā atalgojuma sistēma, kas rada nespēju piesaistīt valsts sektorā nepieciešamos kvalificētos speciālistus.

Šo iemeslu dēļ nepieciešams veidot vienotu personālvadības politiku valsts civiliestādēs, stiprinot personālvadītāju lomu un izplatot vienotus metodiskos ieteikumus par personālvadības jautājumiem ar mērķi radīt apstākļus, lai piesaistītu un noturētu augsti kvalificētu personālu valsts civiliestādēs to mērķu un funkciju realizēšanai.

Latvijas valsts civildienesta darbību pašlaik nosaka 2000. gada 7. septembrī pieņemtais likums “Valsts civildienesta likums”. Saskaņā ar to, civiliestādes statuss ir attiecināms uz visām iestādēm, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas (ministrijām, to pārraudzībā un pakļautībā esošām iestādēm, kā arī prokuratūrai un Valsts kancelejai).  

Personālvadības attīstības jomā valsts civiliestāžu personāldaļu vadītāji ir saņēmuši lielu atbalstu no dažādiem ārvalstu sadarbības projektiem (PADBAS, SIGMA, PHARE). Projektu ietvaros ir organizētas mācības un semināri civiliestāžu vadītājiem un personāldaļu darbiniekiem par personālvadības jautājumiem.

Lielu ieguldījumu Latvijas personālvadības attīstībā ir sniedzis Apvienotās Karalistes projekts Valsts pārvaldes attīstības programma Baltijas valstīs (Programme for Administrative Development in the Baltic States – PADBAS). Projekta mērķis bija attīstīt un īstenot cilvēku resursu vadības sistēmu civildienestā. Tā ietvaros tika veikta Latvijas ierēdņu kandidātu (galvenokārt personāldaļu vadītāju un iestāžu vadītāju) izglītošana personālvadībā, kā arī organizēta sešu Latvijas pārstāvju studiju vizīte Lielbritānijā.

Iegūtās zināšanas bija nozīmīgas galvenokārt tāpēc, ka Latvijā  notika valsts pārvaldes un civildienesta sistēmas veidošanās process, lielākā daļa personālvadības pamatatziņu Latvijas ierēdņiem bija jaunas un nedzirdētas. Taču kopumā valsts pārvalde vēl nebija gatava personālvadības kā sistēmas ieviešanai, jo vairumam valsts pārvaldē strādājošo nebija nepieciešamās izpratnes un zināšanu par personālvadības nozīmi un mērķiem, kā arī īstenošanas paņēmieniem. Šo iemeslu dēļ personāldaļu vadītājiem, kuri bija apguvuši jaunās iemaņas, bija ierobežotas iespējas īstenot šīs iemaņas ikdienas darbā.

Līdztekus PADBAS projekta ietvaros sniegtajam atbalstam personālvadības attīstībai tika paredzēti pasākumi arī visos Phare programmas projektos, kas bija vērsti uz valsts pārvaldes stiprināšanu.

Kopš 1998.gada novembra ir iezīmējies jauns posms personālvadības attīstībā Latvijas civildienestā. Tas galvenokārt saistāms ar ES Phare programmas projektu “Valsts pārvaldes reforma”, kas tika uzsākts 1998.gada novembrī. Projekta komponents 4.3.1. paredzēja attīstīt personālvadību civildienestā. Tā ietvaros VCP darbiniekiem sadarbojoties ar Phare projekta ekspertiem un Valsts administrācijas skolas (VAS) speciālistiem, tika veikti vairāki nozīmīgi pasākumi, kuru rezultāts ļauj cerēt uz nepieciešamajām kvalitatīvajām izmaiņām Latvijas valsts pārvaldes personālvadībā.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem bija personālvadības rokasgrāmatas “Cilvēkresursi Latvijā – Vade Mecum” izstrāde. Tajā tiek detalizēti analizēta situācija personālvadībā valsts pārvaldē un sniegti praktiski ieteikumi personālvadības instrumentu (amata aprakstu, kvalifikācijas kategoriju, mācību vajadzību analīzes, darbinieku atlases interviju u.c.) izmantošanai.

Sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu (VAS), tika noorganizēti semināri civiliestāžu personāldaļu vadītājiem: ”Valsts pārvalde – sistēma un pārmaiņu ieviešana”, “Rezultatīvie rādītāji”, “Pārmaiņu vadība un cilvēkresursu vadības īstenošana”, “Kvalitātes jautājums valsts dienestā”, ”Iekšējais audits”, “Karjeras plāns”. Semināri guva lielu atsaucību un pozitīvu vērtējumu no personāldaļu vadītāju puses, taču tika ieteikts organizēt līdzīgus seminārus arī augstākā līmeņa vadītājiem, kuru kompetencē ir iestādes stratēģijas izstrāde un lēmumu pieņemšana par personālvadības principu īstenošanu iestādē, taču nereti pietrūkst zināšanu un iemaņu cilvēkresursu vadīšanā.