Personalvadiba valsts iestade

Personālvadības mērķu definēšana.

Nepieciešams skaidrāk definēt personālvadības mērķus. Personālnodaļu vadītāju intervijās tika nosaukti šādi mērķi:

radīt darbiniekos prieku un lepnumu par savu darbu iestādē; 

nodrošināt iestādē kvalificētu personālu;

veikt starpnieka funkcijas starp darbiniekiem un viņu vadību;

uzklausīt darbinieku problēmas un grūtības.

Ministrijām, kas apvieno ļoti atšķirīgas funkcijas, ir objektīvas grūtības izstrādāt vienotu personālvadības sistēmu. Šādā situācijā jāpārdomā, cik daudz un kādā veidā deleģēt atbildību par personālvadību struktūrvienību vadītājiem.

Valsts pārvaldes pastāvīga iezīme pašlaik ir dažādas izmaiņas, tādēļ apstākļos, kad situācija civildienestā nemitīgi mainās, būtu ieteicams katrai civiliestādei izstrādāt savu personālvadības stratēģiju, Pārvaldei nosakot tikai galvenos principus un vadlīnijas.

Ciešāka sadarbība starp struktūrvienību vadītājiem un personālnodaļu vadītājiem

Personālnodaļas vadītāja darbu nozīmīgi atvieglo nodaļu un departamentu vadītāju izpratne par personālvadības tehnikām. Šajā  jomā jāiegulda visvairāk pūļu. Struktūrvienību vadītājiem jāsaņem kvalitatīvas mācības personālvadībā. Valsts sekretāriem specifisko personālvadības paņēmienu pārzināšana būtu jāuztic speciālistiem un struktūrvienību vadītājiem, vairāk pievēršoties vispārīgu vadības principu apguvei.

Personālnodaļas vadītājs – stratēģiskais partneris

Personālnodaļu vadītājiem būtu jāiesaistās iestādes stratēģiskajā plānošanā, jo tieši no darbaspēka ir atkarīgs, cik sekmīgi tiks sasniegti iestādes mērķi. Pamatojoties uz valdības vadlīnijām par valsts pārvaldes politiku, personālnodaļas vadītājam:

jākļūst par vadošo kompetento personu organizācijas kultūras un vērtību jautājumos;

jādefinē struktūras un sistēmas izmaiņu sekas personāla sfērā; 

jādefinē vadības līgumu sekas nākotnē; 

jāpiedalās sabiedrības viedokļa veidošanā  par valsts pārvaldi.

Kritēriju ieviešana

Skaidri definēti kritēriji, piemēram, darbinieku atlasē vai mācību un attīstības plānu izstrādē, struktūrvienību vadītājos rod daudz lielāku atbalstu, īpaši gadījumā, ja viņi paši ir piedalījušies to veidošanā. Mēs esam pārliecināti, ka darba izpildes rādītāju formulēšana un ieviešana pozitīvi iespaidos vadības praksi valstī. Valdības politikas mērķi un rezultāti izraisīs lielāku uzticību sabiedrībā, ja to kritēriji būs ikvienam skaidri saprotami un pārbaudāmi, t.i., caurskatāmi.

Augstākā līmeņa vadītāju loma

Ir ļoti svarīgi, lai vadošās amatpersonas nodrošinātu struktūrvienību vadītāju iesaistīšanos iestādes personāla vadībā un izprastu personāla nodaļu vai departamentu nozīmību. Ir vairākas iespējas, kā to panākt:

Pozitīvās pieredzes popularizēšana, ilustrējot ieguvumus, ko sniedz personālvadības principu realizēšana un atgriezeniskās saites nostiprināšana ar iestādes vadītāju, kurš varētu veicināt personāla uzvedības izmaiņas iestādē un stimulēt lielāku interesi par personālvadības jautājumiem.

Priekšrocību piešķiršana tiem vadošajiem darbiniekiem, kuri sekmīgi darbojušies ministrijas prioritāšu un personālvadības principu pielīdzināšanā Eiropas Savienības standartiem.

Vadošo amatpersonu izglītošana sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un kļūdu skaita samazināšanai (tai skaitā arī nerealizējamu likumu un noteikumu izstrādē), uzlabojot ministriju un valsts pārvaldes tēlu kopumā, kā arī personāla kvalifikācijas un problēmu risināšanas spēju sekmēšanas mācību organizēšana grupā.  

Jāatzīmē, ka personālvadības attīstībai valsts pārvaldē tomēr tiek pievērsta liela uzmanība. Ikviens iestādes vadītājs apzinās, ka iestādes lielākā vērtība ir personāls, tādēļ izšķiroši svarīgi ir attīstīt darbinieku profesionalitāti un efektivitāti, lai sasniegtu maksimāli labus rezultātus ar minimāliem līdzekļiem.

Kaut arī pagaidām ne visi vadītāji zina, kādam ir jābūt viņu personīgajam ieguldījumam personāla attīstībā, interese par personālvadību aug. Daudzi personālvadības pasākumi ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process, tādēļ ir jāiegulda lielas pūles, izskaidrojot valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem to nepieciešamību un ieguvumus iestādei kopumā un katram darbiniekam personīgi.

Publiskās pārvaldes reformas īstenošana, darba samaksas reformas īstenošana, ieviešot vienotu darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansētajās iestādes – šie pasākumi kopumā rada priekšnoteikumus valsts pārvaldes un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabojumam. Šajā procesā nozīmīga vieta ir personālvadības attīstības pasākumiem. Nozīmīgākā nākotnes perspektīva personālvadībā saistās ar centralizētas karjeras plānošanas prakses ieviešanu civildienestā. Var uzskatīt, ka pašlaik veiktie pasākumi ir sagatavošanās darbi karjeras plānošanas ieviešanai un īstenošanai. Kvalitatīvi amata apraksti, noteiktas kvalifikācijas kategorijas, vienota un caurskatāma darba samaksas sistēma, izstrādāti personāla plānošanas un izglītošanas mehānismi un progresīva informatīvā sistēma veido priekšnoteikumus karjeras plānošanai, kuras galvenais mērķis ir optimizēt valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, uzlabojot publisko pakalpojumu kvalitāti.

3.3. Ierēdņu skaits Latvijā un citās Eiropas valstīs

 

Sakarā ar pastāvošo uzskatu, ka Latvijā ir pārāk liels ierēdņu skaits, Valsts civildienesta pārvalde nolūkā iegūt informāciju par Eiropas valstu civildienestā nodarbināto skaitu ir aptaujājusi Baltijas valstu un vairāku Eiropas valstu valsts institūcijas. Aptaujāto valstu statistikas pārvaldes neapkopo informāciju par ierēdņu skaitu, līdz ar to informācija tika apkopota no šo valstu institūcijām, kuru pārziņā ir jautājumi, kas saistīti ar valsts pārvaldi. Vairākas valstis, piemēram, Igaunija un Lietuva ir uzsākušas darbu pie vienota ierēdņu uzskaites reģistra izveides, taču šobrīd līdzīga personāla uzskaites sistēma kā Latvijā šajās valstīs neeksistē.

Iegūtā informācija ir aptuvena, jo ierēdņu skaits katrā  no minētajām valstīm jāskata saistībā ar šīs valsts politiku civildienesta jomā, jo būtiski atšķiras to personu loks, kuras katrā  no minētajām valstīm ir nodarbinātas (iekļautas) civildienestā. Lietuvā civildienestā iekļautas pašvaldības, valsts un pašvaldību aģentūras, Igaunijā civildienestā ir gan aģentūras, gan valsts un pašvaldību ierēdņi, turklāt, Igaunijai raksturīgi, ka civildienests strukturējas institucionāli, t.i., ja iestāde ir civildienestā, tad visi iestādes darbinieki ir ierēdņi. Civildienests pašvaldībās ir arī Somijā (apkopotajā informācijā nav iekļauti pašvaldību ierēdņi). Francijā civildienests (plašākā nozīmē) aptver 23,3% no visiem valstī nodarbinātajiem, t.sk., ierēdņi, kas nodarbināti pastā, „France Telecom” un privātās mācību iestādēs. Apkopotajā informācijā Francijas civildienests apskatīts šaurākā nozīmē, neieskaitot minēto institūciju ierēdņus.

Lai iegūtu salīdzināmu informāciju būtu jāveic plašāki pētījumi par katras valsts civildienestu, kuri ietver gan izvērstu statistikas datu analīzi, gan saistošo normatīvo aktu analīzi, gan nepastarpinātu informācijas iegūšanu no kompetentām attiecīgās valsts amatpersonām.

Ievērojot iepriekš minēto, salīdzinot statistiskus datus par ierēdņu skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu Eiropas valstīs, Latvijā ierēdņu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem Eiropā, t.i., aptuveni 12 ierēdņi uz 1000 iedzīvotājiem. Turpmāk tabulā doti salīdzinoši dati par Poliju, Lietuvu, Somiju, Igauniju, Norvēģiju un Franciju.

 

 

 

Ierēdņu skaits Eiropas valstīs uz 1000 nodarbinātajiem                  3.1. tabula

 

Valsts	Ierēdņu skaits uz 1000 iedzīvotājiem	Ierēdņu skaits uz 1000 nodarbinātajiem	Datums, uz kuru apkopota informācija
Polija	3,03	7,66	2001.g.
Latvija	11,83	27,41	2002.g.
Lietuva	14,13	34,46	2002.g.
Somija	22,78	49,85	2001.g.
Igaunija	29,93	71,20	2001.g
Norvēģija	31,69	62,94	2002.g.
Francija	78,36	207,29	1999.g.

 

Autors papildus datiem par ierēdņu skaitu vēlas norādīt arī uz vakanto amatu īpatsvaru Latvijas valsts pārvaldē, kas ir izteikts procentos un norāda uz vakanto amatu skaita attiecību pret štata vienību skaitu. Vakanto amatu īpatsvars ir mazāks iestādēs, kurām piešķirtais finansējums atalgojumam vienai štata vienībai ir virs vidējā (Ls 230), līdz ar to, kā vienu no objektīviem iemesliem vakanto amatu augstajam īpatsvaram valsts pārvaldes iestādēs var minēt iestādei piešķirto nepietiekamo finansējumu atalgojumam. Atsevišķos gadījumos nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ iestādes ir atturējušās sludināt konkursu uz vakanto amata vietu un amatā veicamie pienākumi tiek sadalīti esošajiem darbiniekiem, radot pārslodzi, taču nenodrošinot kvalitatīvu pienākumu izpildi un atbilstošu atalgojumu. Kā vēl vienu no objektīviem iemesliem var minēt to, ka ilgstošā laika periodā nav iespējams atrast amatam atbilstošu pretendentu, kam par iemeslu ir speciālistiem piedāvātais, salīdzinoši zemais atalgojums.

3.1. Zīmējums. Vakanto ierēdņu amatu īpatsvars procentos.

 

4. Valsts pārvaldes reforma

 

Efektīva valsts pārvalde ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas valsts stabilai un līdzsvarotai attīstībai, starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, sabiedrības labklājības paaugstināšanai un integrācijai Eiropas Savienībā. Lai turpinātu valsts pārvaldes reformas, nepieciešama kopīga platforma politisko partiju un ierēdņu vidū par reformas mērķiem un uzdevumiem, kā arī veidiem, kā panākt mērķu īstenošanu. Valsts pārvaldes reformas stratēģija no 2001. līdz 2006.gadam (tālāk tekstā - Stratēģija) pamatojas uz Ministru kabineta 1995.-1998.gadā definētajiem valsts pārvaldes reformas mērķiem. Šī Stratēģija, ņemot vērā paveikto, ārējo un iekšējo faktoru ietekmi, ievērojot uzkrāto pieredzi un izpratni par Latvijas valsts pārvaldes lomu valsts attīstībā, nosaka vidēja termiņa valsts pārvaldes sistēmas attīstības virzienus un tuvāko sešu gadu laikā sasniedzamos uzlabojumus. Stratēģija ir valdības politiskās apņemšanās apliecinājums tam, ka tiks turpināta Latvijas valsts pārvaldes mērķtiecīga un saskaņota attīstība.

Stratēģijas izstrādes nepieciešamību nosaka vairāki faktori: iedzīvotāju prasības uzlabot sabiedrības problēmu risināšanu, privātā sektora pieaugošā loma valsts ekonomiskajā attīstībā, pieaugošs spiediens uz valsts budžetu, gatavošanās pievienoties Eiropas Savienībai, informācijas tehnoloģiju attīstība, valstu savstarpēja konkurence par investīcijām, tirgiem un intelektuālo kapitālu. Latvijas valsts pārvaldes sistēmas analīze un tās salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstīm rāda, ka neraugoties uz būtiskiem sasniegumiem kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, pastāv reālas iespējas un nepieciešamība panākt publisko resursu efektīvāku izlietošanu, ievērojami uzlabot sniegto publisko pakalpojumu kvalitāti, nodrošināt iedzīvotājiem iespējas efektīvāk risināt problēmas saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm. Informācijas sabiedrības strauja attīstība sniedz iespējas modernizēt valdības un valsts pārvaldes darbu un nodrošināt tās efektivitāti, darba izmaksu samazināšanu, valsts pārvaldes atklātību, pieejamību iedzīvotajiem un tās spēju ātri un efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

Stratēģijas pamatā ir pieņēmums, ka, lai panāktu mūsdienīgas valsts pārvaldes sistēmas veidošanos, nepieciešams nostiprināt valdības spēju izveidot uz nākotni vērstu valsts attīstības politiku, nodrošināt darbības un resursu plānošanu atbilstoši valsts politikas prioritātēm, veicināt darbības novērtēšanu pēc valdības plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, attīstīt valsts pārvaldes iestāžu vadītāju patstāvību un atbildību par iestāžu darbu, paaugstināt valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāti, motivāciju un veicināt viņu ētisku darbību. Valsts pārvaldes attīstībai jābalstās uz labākās pieredzes izmantošanu, personāla attīstību un tehnoloģiju attīstību. Ieviešot stratēģiju, atbildīgajām institūcijām un amatpersonām jāatceras, ka valsts pārvaldes darbība nav pašmērķis, bet valsts līdzeklis, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu atbilstoši mūsdienu dzīves standartiem.

Stratēģijas izstrādi veica Ministru prezidenta izveidotā  starpministriju darba grupa. Izstrādājot dokumentu, tika izmantota darba grupas veiktā valsts pārvaldes SVID analīze, starptautisko organizāciju, ekspertu, valsts amatpersonu un sabiedrības vērtējumi par esošo valsts pārvaldi, kā arī Eiropas Komisijas Delegācijas Latvijā, Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda ieteikumi valsts pārvaldes pilnveidošanai.

Stratēģijas mērķis ir veidot valdības akceptētu pamatu valsts pārvaldes vidēja termiņa (līdz 2006.gadam) attīstībai, kā arī saskaņot atsevišķas iniciatīvas valsts pārvaldes jomā, pakļaujot tās politiskiem valsts attīstības mērķiem.

Stratēģija nosaka vidēja termiņa valsts pārvaldes reformas mērķus, pamatojoties uz mūsdienu valsts pārvaldes galvenajām vērtībām - kvalitāte, uzticamība un līdzdalība, pieejamība un efektivitāte - un nodrošina šo vērtību ieviešanu valsts pārvaldē. Valsts pārvaldes reformas stratēģija aptver jautājumu loku, kas skar valsts politikas veidošanu, publisko finansu un citu resursu lietošanu, valsts iestāžu sistēmas racionalizāciju un darba efektivitātes uzlabošanu, valsts un sabiedrības mijiedarbības pilnveidošanu, valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitātes un lojalitātes valdībai paaugstināšanu.

Stratēģijas īstenošanā iesaistās visas valsts pārvaldes iestādes – ministrijas, citas Ministru kabineta padotībā  esošās valsts pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldību iestādes. Īpaša loma stratēģijas īstenošanā ir Ministru kabinetam un atbildīgajām iestādēm: Valsts kancelejai, Finansu ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam, kas nodrošina reformas projektu un pasākumu vadību, koordināciju, uzraudzību un pēc nepieciešamības veic ministriju un iestāžu konsultēšanu. Politisku atbildību par reformas īstenošanu uzņemas Ministru kabinets.

Stratēģijas īstenošanas rezultātā Latvijas valsts pārvaldes administratīvā spēja tiks uzlabota atbilstoši Eiropas Savienības labās pārvaldes (good governance) principiem, valsts pārvaldes darbībai būs nodrošināta saskaņota ilgtermiņa attīstības plānošana, tiks palielināta sabiedrības iesaistīšanās un ietekme uz valsts pārvaldes darbu, tiks uzlabota publiskā sektora darbības efektivitāte un kvalitāte. Lietderīgi izmantojot esošos resursus un nodrošinot to izmantošanas caurskatāmību, palielināsies valsts pārvaldes atklātība un atbildība par sasniedzamajiem rezultātiem. Stratēģijas īstenošanas rezultātā valsts pārvalde varēs efektīvāk sekmēt tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos.

No valdības politiska atbalsta, visas valsts pārvaldes iesaistīšanas, veiksmīgas Stratēģijas īstenošanas koordinācijas un reāli plānotas laika, finansu un citu resursu ieguldīšanas, būs atkarīgs, cik veiksmīgi attīstīsies Latvijas valsts pārvalde.

 

Valsts pārvaldes reformas stratēģija nerisina nozaru attīstības problēmas un nenosaka valsts nozaru politikas saturu. Stratēģija piedāvā valsts pārvaldes attīstības mērķus un tiem pakārtotos uzdevumus, kuru īstenošana sekmētu Latvijas valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanos kopumā, tās konkurētspējas uzlabošanos un iedzīvotāju uzticības valdībai un valsts pārvaldei palielināšanos.

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programma precīzi nenosaka visus veicamos pasākumus un to īstenošanai nepieciešamos resursus, paļaujoties uz atbildīgo iestāžu kompetenci un to spēju pašām plānot optimālākos mērķu un uzdevumu izpildes veidus, paredzot racionālu resursu un laika patēriņu. Politisko lēmumu par resursu piešķiršanu jāpieņem Ministru kabinetam, apstiprinot atbildīgo iestāžu izstrādāto Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plānu. Ja nebūs iespējams piešķirt atsevišķu pasākumu ieviešanai nepieciešamos resursus, šie uzdevumi tiks atlikti uz vēlāku laiku.

Cits ierobežojums ir saistīts ar pašvaldību iesaistīšanos reformas uzdevumu īstenošanā. Pašlaik notiek administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis ir izveidot lielāka mēroga pašvaldības, kas nodrošinātu efektīvu pašvaldību ekonomisko un sociālo attīstību. Pašvaldību iesaistīšanās stratēģijas mērķa īstenošanā – Kvalitatīvi publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem – ir atkarīga no pašvaldību administratīvās spējas, kas mazajās pašvaldības ir īpaši vāja. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana ir priekšnosacījums šīs Stratēģijas īstenošanai.

Stratēģija vērsta uz valsts pārvaldes sistēmas uzlabošanu un publisko pakalpojumu sistēmas attīstību, izmantojot dažādus līdzekļus, t.sk. informācijas tehnoloģijas iespējas. Šī stratēģija nenosaka informācijas tehnoloģijas attīstību, bet iziet no pieņēmuma, ka sagatavotā e-pārvaldes koncepcija veido priekšnoteikumus jauno tehnoloģiju izmantošanai valsts pārvaldē.

Valsts pārvaldes darbību un attīstību ietekmē vairāki ārējie un iekšējie faktori, kuru raksturojums seko tālāk tekstā. Stratēģija ievēro šos faktorus, izvirzot valsts pārvaldes attīstības mērķus un uzdevumus.

Integrācija ES. Latvija ir izpildījusi Kopenhāgenas iestāšanās kritērijus un ieviest acquis communautaire. Valsts pārvaldes jomā Latvijai jānodrošina stabilu un uz likuma balstītu, efektīvu un ētisku valsts pārvaldi, spējīgu ieviest acquis communautaire atbilstoši līgumos, direktīvās un regulās noteiktajām prasībām. Integrācijas procesa uzdevumi valsts pārvaldes jomā ir formulēti Eiropas Komisijas un Latvijas kopīgajā dokumentā Pievienošanās partnerība, kurš nosaka uzdevumus politikas koordinācijas uzlabošanai, civildienesta likuma ieviešanai, ierēdņu darba samaksas sistēmas reformai, vidēja termiņa valsts budžeta plānošanai, finansu kontroles un iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai, valsts iepirkuma sistēmas attīstībai un tās uzraudzības nodrošināšanai un cīņai ar korupciju.

Informācijas tehnoloģijas.

Informācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā ietekmē  valsts pārvaldes darba organizāciju. Jaunie informācijas pārraides, apstrādes un izmantošanas veidi spēj kardināli izmainīt ne tikai informācijas izplatīšanu un paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, bet arī sekmēt jaunas publisko pakalpojumu kultūras veidošanu. Informācijas pārraide elektroniskā veidā nodrošina iespēju valsts pārvaldes iestādēm veidot informācijas sistēmas un datu bāzes, kas ir nepārtrauktas pieejamības režīmā citām iestādēm. Tas savukārt paver iespējas veidot informācijas un pakalpojumu centrus, kas nodrošina iedzīvotājiem pakalpojuma saņemšanu vienā vietā, pat ja šī pakalpojuma sniegšanai nepieciešama informācija, kuru apkopo dažādas iestādes. Šādā veidā informācijas tehnoloģijas ienākšana valsts pārvaldē palīdzēs samazināt “birokrātiju” iedzīvotāju apkalpošanā, ietaupīt valsts pārvaldes un iedzīvotāju laiku un līdzekļus. Datu apstrāde bez cilvēka piedalīšanās arī sniedz iespēju ievērojami samazināt korupciju, jo tiek izslēgti informācijas apstrādes posmi, kuros ierēdnim ir iespējams pieņemt subjektīvu lēmumu.

Informācijas tehnoloģijas attīstība un izmantošana valsts pārvaldē spēs nodrošināt valsts pārvaldes operatīvāku darbu, lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz kvalitatīvu informācijas apstrādi, uzlabot pakalpojumu sniegšanas ātrumu un kvalitāti, kā arī ar informācijas sistēmu starpniecību nodrošinās iespēju saņemt pakalpojumu no iestādēm bez pārvietošanās uz citu iestādi. Valsts iepirkuma jomā informācijas tehnoloģijas spēs nodrošināt atklātāku pasūtījumu un piedāvājumu preču un pakalpojumu tirgu, kas uzlabos konkurenci starp uzņēmējiem. Valsts pārvaldes darba izmaiņas informācijas sabiedrībā ir atspoguļotas Tieslietu ministrijas gatavotajā koncepcijā E-pārvalde, kura nosaka informācijas tehnoloģiju ietekmi uz valsts pārvaldes procesiem.

Programmatiskā strukturālo pārkārtojumu aizdevuma (PSAL) programma. Latvijas valdība un Pasaules Banka 23.02.2000. parakstīja PSAL Reformas pasākumu programmu, kas nosaka uzdevumus un pasākumus publisko finansu vadības sistēmas uzlabošanai, valsts pārvaldes nostiprināšanai, politikas koordinācijas stiprināšanai, korupcijas samazināšanai un atklātības veicināšanai, publisko pakalpojumu regulēšanai, kā arī privatizācijas jomā. Pasaules Banka nodrošina Latvijas valsts pārvaldi ar tehnisko palīdzību atsevišķu prioritāro uzdevumu īstenošanai.

Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes.

Lai efektīvi izlietotu valsts budžeta resursus, sniedzot sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus, un nodrošinātu valdības politisko prioritāšu īstenošanu, neatliekami ir jāuzsāk plašāka mēroga budžeta un valsts izdevumu vadības pilnveidošana un reformēšana. Budžeta reformas galvenais uzdevums ir nodrošināt valdības politikas sasaisti ar budžeta izdevumu plānošanu, panākot efektīvu resursu izmantošanu. Vidēja termiņa budžeta plānošanas mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu, tālredzīgu, koordinētu, pārskatāmu un uz rezultātu vērstu pieejamo resursu izmantošanu. 2001.gada aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes, kas nosaka kopējo vidēja termiņa budžeta plānošanas ietvaru – vidēja termiņa budžeta veidošanas mērķi, pamatprincipus, galvenos risināmo jautājumu blokus, galvenos budžeta procesa posmus un ieviešanas pasākumus un plānus.