Secinājumi un priekšlikumi
Izstrādājot bakalaura darbu un tā ietvaros analizējot personāla vadības
procesa realizēšanu Latvijas valsts pārvaldē, autors ir secinājis,
ka Latvijā pamatā ir izveidota mūsdienīga ministriju un valsts pārvaldes
iestāžu sistēma, ir ieviests un tiek attīstīts valsts civildienests.
Paralēli tiek pilnveidota pārvaldes normatīvo aktu bāze un finanšu
vadības un finanšu kontroles sistēma. Valsts pārvaldes darbības
sistēmas un procedūras tiek attīstītas, pilnveidojas nozaru politikas
veidošanas un normatīvo aktu sagatavošanas spējas ministrijās.
Veidojas valsts pārvaldes iestāžu savstarpējās koordinācijas mehānismi,
aktīvāk tiek veiktas konsultācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem,
pakāpeniski notiek administratīvi teritoriālā reforma, attīstās
valsts pārvaldes informācijas infrastruktūra, tiek paaugstināta
sabiedrības informētība par valsts pārvaldes darbu un tiek īstenota
valdības programma korupcijas novēršanas jomā. Iepazīstoties ar
informācijas klāstu par personāla vadīšanu Latvijas valsts pārvaldē,
autors ir konstatējis arī personāla vadīšanas problēmas:
- Stratēģiskā plānošana. Pašreiz stratēģiskā plānošana nozaru
institūciju līmenī pastāv uz brīvprātības principa, taču nepastāv stratēģiskās plānošanas dokumentu
hierarhija un savstarpēja sasaiste. Nepastāvot politiski akceptētai valsts
vidēja termiņa attīstības stratēģijai, ir grūti saskaņot vidēja termiņa valsts
pārvaldes iestāžu darbības stratēģisko
plānošanu, kas ļautu ilgtermiņā plānot apjomīgas programmas
un paredzēt tām nepieciešamos resursus.
- Precīza iestāžu misijas definēšana. Pamatā iestāžu kompetence ir noteikta
normatīvajos aktos, tomēr Latvijā ne vienmēr iestāžu darbība atbilst
skaidri definētai iestāžu misijai. Nepietiekoši skaidri
ir sadalītas kompetences gan vertikāli starp hierarhiski
saistītajām iestādēm, gan horizontāli, kad par darbību vienā jomā atbild
vairākas iestādes un nozaru ministrijas. Tas veicina valsts resursu nelietderīgu izlietošanu, kā arī rada
neskaidrību darbiniekos. Rezultātā tiek
nelietderīgi izmantotas darbinieku profesionālās spējas un, iespējams radīta zināma vilšanās (gandarījuma zudums)
par velti veikto darbu.
- Nepietiekama personāla vadīšanas nozīmes izpratne. Autors uzskata, ka Latvijā joprojām gan valdības amatpersonas, gan personāla nodaļu vadītāji līdz galam neizprot personāla vadības būtisko nozīmi un šim procesam netiek pievērsta pietiekoša uzmanība. Lai
uzlabotu personāla vadību, tās nepieciešamība un
nozīme, pamatprincipi un to saturs pirmām kārtām ir jāizprot valsts vadošajām amatpersonām.
- Latvijā nav nepietiekami skaidri definētas personāla nodaļu funkcijas
un noteikti to darba izpildes kvalitātes kritēriji. Nav izstrādātas apmācības programmas, kurās būtu norādīts informācijas apjoms un praktiskās apmācības metodes jaunajiem darbiniekiem. To pašu varētu attiecināt arī uz darbinieku
periodisku novērtēšanu. Sistēma gan
ir izstrādāta, taču pilnībā vēl netiek īstenota
praksē.
- Nepilnīga vienotu principu un procedūru sistēma, kas izraisa motivācijas trūkumu un rada personāla mainību iestādēs. Ikdienas darba apjoms valsts pārvaldes institūcijās pieaug, bet līdz galam
nesakārtotā atalgojuma sistēma, nespēj piesaistīt valsts
sektorā nepieciešamos kvalificētos speciālistus.
- Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta iestādes kultūras un vadības stilam. Nav ieviestas iestādes vērtību sistēmas, kas ietvertu atbalstu iniciatīvai, brīvai diskusijai par problēmām u.c. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo plānošanas sistēmu, pasākumi tiek
plānoti viena gada periodam, kamēr nozīmīgākas organizācija kultūras maiņas iespējams panākt krietni
ilgākā laika periodā (vismaz piecu gadu laikā).
- Autors uzskata, ka pietrūkst pastāvīga kontrolmehānisma, kas nodrošinātu personālvadības stratēģijas piemērošanu mainīgajiem apstākļiem (piemērs: amata apraksti). Vadībai ir jābūt elastīgai, izvēloties mērķus, resursus, struktūru un darba novērtēšanas
metodes, taču tam jānotiek saskaņā ar
likumu vai noteikumiem.
Vadoties no šim darbam noteiktajiem mērķiem, tai skaitā teorētiskās
informācijas salīdzināšanu ar reālo situāciju, - apzinot un pētot
trūkumus un problēmas personāla vadīšanā Latvijas valsts pārvaldē, autors
ir izstrādājis vairākus priekšlikumus personāla vadīšanas attīstībai
nākotnē:
- Autors uzskata, ka ļoti svarīga ir valsts pārvaldi regulējošās normatīvās bāzes attīstība, jo katrs valsts pārvaldes sistēmas elements tiek regulēts ar likumu. Valsts
pārvaldes darbību nosaka valsts pārvaldes
funkciju kopums, institucionālā sistēma, valsts
pārvaldes procedūras un valsts pārvaldes
personāls. Pastāvot speciāliem likumiem funkciju
un institūciju jomā, var tikt
veikta nacionālās tiesību sistēmas pilnveidošana, kā arī saskaņošana ar ES tiesību sistēmu.
- Nepieciešams celt ierēdņu tiesiskās izglītības līmenis tiesību aktu interpretēšanā. Jāuzlabo klientu apkalpošanas kultūra un
publisko pakalpojumu kvalitāte, tādējādi veicinot pozitīvo saikni starp valsts
iedzīvotāju kopumu un amatpersonām, kas strādā valsts pārvaldē. Pakalpojumu pieejamība (arī laika
ziņā), kvalitāte un apkalpošanas kultūra starp
nozarēm un administratīvajām teritorijām ir jāpadara
vienmērīgāka. Jāveicina pakalpojumu sistēmas veidošana, izejot
no iedzīvotāju vajadzībām, ērtības, pieejamības un
ekonomiskās efektivitātes, pārkārtojot, ja nepieciešams, valsts
vai pašvaldību iestāžu sadarbības kārtību.
- Konkrētāk jānodefinē valsts attīstības vīzija, jo esošajos valsts politikas dokumentos nav pilnīgi definēti Latvijas valsts vidēja un
ilgtermiņa attīstības virzieni attiecībā uz valsts
lomu sabiedrībā, kas
var radīt neskaidrību un pārpratumus civildienesta
darbiniekos.
- Jāpaaugstina valsts pārvaldē strādājošo pieredze,
profesionalitāte un motivācija,
jo neefektīvas personāla pārvaldes
motivācija politikas dēļ organizācijas
zemākajā un vidējā hierarhijas līmenī notiek
personāla bieža maiņa un pastāv diezgan augsts neaizpildīto darba
vietu (vakanču) līmenis (skat. 3.1. zīmējumu),
kas nebūt neveicina iestāžu darba stabilitāti. Tā rezultātā tiek zaudēta pēctecība darbā, nelietderīgi tiek
izmantota nauda darbinieku papildus izglītošanai. Valsts pārvaldes
personāla attīstības jautājumi ir jārisina kompleksi;
- Jāpalielina informācijas aprites ātrums valsts pārvaldes darbā, jo no tā ir atkarīga arī valsts
pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāte.
Noslēdzot bakalaura darba izstrādi un izvērtējot paveikto, autors
secināja, ka pirms bakalaura darba izstrādāšanas uzstādītie mērķi un uzdevumi ir daļēji sasniegti – autors radis
iespēju iepazīties ar dažādu autoru darbiem par personāla vadību
un analizēt tos, ņemot vērā Latvijas apstākļus. Lielā informācijas
apjoma dēļ nācies izvēlēties tikai dažas no tēmām, kas personāla
vadībā Latvijas valsts pārvaldē likās būtiskākas. Pētot pieejamos
informācijas avotus, apstiprinājusies pārliecība, ka bez attīstītas
personāla vadības un izpratnes par tās darbību nav iespējama efektīva
valsts vadīšana.
Izmantotās literatūras saraksts
- Omārova.S. Cilvēks runā ar cilvēku. Rīga, 1996;
- Praude.V., Beļčikovs.J. Menedžments. Rīga, 1997;
- Vīksna.A. Personāla vadība. Rīga, 1999;
- Forands.I. Personālvadība. Rīga, 1997;
- Bokums.Z., Forands.I. Personālvadības rokasgrāmata. Rīga, 2000;
- Spulle.Ā.A. Praktiskais personālmenedžments. Rīga, 1998;
- Caune.J., Dzedons.A., Pētersons.L. Stratēģiskā vadīšana. Rīga, 1999;
- March.C. A quick and not dirty guide to bisiness writing, USA, 1997;
- Jefkins.F. pārstrādāts Yadin.D. Public Relations 5th Edition. Pitman Publishing,
London, 1998;
- 14.08.2002 MK noteikumi Nr. 428;
- D. Mišels, More Katri “Pārskats par situāciju
personālvadībā valsts
civildienestā” Rīga,
1999;
- VCP dokumentācija par aktivitātēm personālvadības attīstības jomā;
- Likums “Valsts
civildienesta likums”, 22.09.2000;
- James Crawford “The British Yearbook of International Law, Vol.48;
- Latvijas
Republikas Augstākās Padomes un Valdības
Ziņotājs, 1991, Nr.49/50;
- William
J. Hough, New York Law School Journal of International and Comparative
Law, Vol6;
- Dimdiņš Ģirts “Darba izpildes analīze valsts civildienestā: rokasgrāmata” Rīga, 1999
- Likums “Valsts pārvaldes iekārtas likums”, 21.06.2002;
- Valsts civildienesta mājas lapa - www.vcp.gov.lv;
- United Nations Online Network in Public Administration and Finance http://www.unpan.org
- The 2nd EU Quality Conference for Public Administrations
in EU www.2qconference.org
- World Bank http://www1.worldbank.org/publicsector/index.cfm
- Organisation for Economic Co-operation and Development www.oecd.org
Bakalaura darbs aizstāvēts
Bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdē
200__. gada ____.____________ un novērtēts ar atzīmi _____________________
Bakalaura pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs
_______________________
(paraksts)