Personalvadiba valsts iestade

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Secinājumi un priekšlikumi

 

 

 

 

Izstrādājot bakalaura darbu un tā ietvaros analizējot personāla vadības procesa realizēšanu Latvijas valsts pārvaldē, autors ir secinājis, ka Latvijā pamatā ir izveidota mūsdienīga ministriju un valsts pārvaldes iestāžu sistēma, ir ieviests un tiek attīstīts valsts civildienests. Paralēli tiek pilnveidota pārvaldes normatīvo aktu bāze un finanšu vadības un finanšu kontroles sistēma. Valsts pārvaldes darbības sistēmas un procedūras tiek attīstītas, pilnveidojas nozaru politikas veidošanas un normatīvo aktu sagatavošanas spējas ministrijās. Veidojas valsts pārvaldes iestāžu savstarpējās koordinācijas mehānismi, aktīvāk tiek veiktas konsultācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, pakāpeniski notiek administratīvi teritoriālā reforma, attīstās valsts pārvaldes informācijas infrastruktūra, tiek paaugstināta sabiedrības informētība par valsts pārvaldes darbu un tiek īstenota valdības programma korupcijas novēršanas jomā. Iepazīstoties ar informācijas klāstu par personāla vadīšanu Latvijas valsts pārvaldē, autors ir konstatējis arī personāla vadīšanas problēmas:

 

• Stratēģiskā plānošana. Pašreiz stratēģiskā plānošana nozaru institūciju līmenī pastāv uz brīvprātības principa, taču nepastāv stratēģiskās plānošanas dokumentu hierarhija un savstarpēja sasaiste. Nepastāvot politiski akceptētai valsts vidēja termiņa attīstības stratēģijai, ir grūti saskaņot vidēja termiņa valsts pārvaldes iestāžu darbības stratēģisko plānošanu, kas ļautu ilgtermiņā plānot apjomīgas programmas un paredzēt tām nepieciešamos resursus.

 

• Precīza iestāžu misijas definēšana. Pamatā iestāžu kompetence ir noteikta normatīvajos aktos, tomēr Latvijā ne vienmēr iestāžu darbība atbilst skaidri definētai iestāžu misijai. Nepietiekoši skaidri ir sadalītas kompetences gan vertikāli starp hierarhiski saistītajām iestādēm, gan horizontāli, kad par darbību vienā jomā atbild vairākas iestādes un nozaru ministrijas. Tas veicina valsts resursu nelietderīgu izlietošanu, kā arī rada neskaidrību darbiniekos. Rezultātā tiek nelietderīgi izmantotas darbinieku profesionālās spējas un, iespējams radīta zināma vilšanās (gandarījuma zudums) par velti veikto darbu.

 

• Nepietiekama personāla vadīšanas nozīmes izpratne. Autors uzskata, ka Latvijā joprojām gan valdības amatpersonas, gan personāla nodaļu vadītāji līdz  galam neizprot personāla vadības būtisko nozīmi un šim procesam netiek pievērsta pietiekoša uzmanība. Lai uzlabotu personāla vadību, tās nepieciešamība un nozīme, pamatprincipi un to saturs pirmām kārtām ir jāizprot valsts vadošajām amatpersonām.

 

• Latvijā nav nepietiekami skaidri definētas personāla nodaļu funkcijas un noteikti to darba izpildes kvalitātes kritēriji. Nav izstrādātas apmācības programmas, kurās būtu norādīts informācijas apjoms un praktiskās apmācības metodes jaunajiem darbiniekiem. To pašu varētu attiecināt arī uz darbinieku periodisku novērtēšanu. Sistēma gan ir izstrādāta, taču pilnībā vēl netiek īstenota praksē.

 

• Nepilnīga vienotu principu un procedūru sistēma, kas izraisa motivācijas trūkumu un rada personāla mainību iestādēs. Ikdienas darba apjoms valsts pārvaldes institūcijās pieaug, bet līdz galam nesakārtotā atalgojuma sistēma, nespēj piesaistīt valsts sektorā nepieciešamos kvalificētos speciālistus.

 

• Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta iestādes kultūras un vadības stilam. Nav ieviestas iestādes vērtību sistēmas, kas ietvertu atbalstu iniciatīvai, brīvai diskusijai par problēmām u.c. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo plānošanas sistēmu, pasākumi tiek plānoti viena gada periodam, kamēr nozīmīgākas organizācija kultūras maiņas iespējams panākt krietni ilgākā laika periodā (vismaz piecu gadu laikā).

 

• Autors uzskata, ka pietrūkst pastāvīga kontrolmehānisma, kas nodrošinātu personālvadības stratēģijas piemērošanu mainīgajiem apstākļiem (piemērs: amata apraksti). Vadībai ir jābūt elastīgai, izvēloties mērķus, resursus, struktūru un darba novērtēšanas metodes, taču tam jānotiek saskaņā ar likumu vai noteikumiem.

 

Vadoties no šim darbam noteiktajiem mērķiem, tai skaitā teorētiskās informācijas salīdzināšanu ar reālo situāciju, - apzinot un pētot trūkumus un problēmas personāla vadīšanā Latvijas valsts pārvaldē, autors ir izstrādājis vairākus priekšlikumus personāla vadīšanas attīstībai nākotnē:

 

• Autors uzskata, ka ļoti svarīga ir valsts pārvaldi regulējošās normatīvās bāzes attīstība, jo katrs valsts pārvaldes sistēmas elements tiek regulēts ar likumu. Valsts pārvaldes darbību nosaka valsts pārvaldes funkciju kopums, institucionālā sistēma, valsts pārvaldes procedūras un valsts pārvaldes personāls. Pastāvot speciāliem likumiem funkciju un institūciju jomā, var tikt veikta nacionālās tiesību sistēmas pilnveidošana, kā arī saskaņošana ar ES tiesību sistēmu.

 

• Nepieciešams celt ierēdņu tiesiskās izglītības līmenis tiesību aktu interpretēšanā. Jāuzlabo klientu apkalpošanas kultūra un publisko pakalpojumu kvalitāte, tādējādi veicinot pozitīvo saikni starp valsts iedzīvotāju kopumu un amatpersonām, kas strādā valsts pārvaldē. Pakalpojumu pieejamība (arī laika ziņā), kvalitāte un apkalpošanas kultūra starp nozarēm un administratīvajām teritorijām ir jāpadara vienmērīgāka. Jāveicina pakalpojumu sistēmas veidošana, izejot no iedzīvotāju vajadzībām, ērtības, pieejamības un ekonomiskās efektivitātes, pārkārtojot, ja nepieciešams, valsts vai pašvaldību iestāžu sadarbības kārtību.

 

• Konkrētāk jānodefinē valsts attīstības vīzija, jo esošajos valsts politikas dokumentos nav pilnīgi definēti Latvijas valsts vidēja un ilgtermiņa attīstības virzieni attiecībā uz valsts lomu sabiedrībā, kas var radīt neskaidrību un pārpratumus civildienesta darbiniekos.

 

• Jāpaaugstina valsts pārvaldē strādājošo pieredze, profesionalitāte un motivācija, jo neefektīvas personāla pārvaldes motivācija politikas dēļ organizācijas zemākajā un vidējā hierarhijas līmenī notiek personāla bieža maiņa un pastāv diezgan augsts neaizpildīto darba vietu (vakanču) līmenis (skat. 3.1. zīmējumu), kas nebūt neveicina iestāžu darba stabilitāti. Tā rezultātā tiek zaudēta pēctecība darbā, nelietderīgi tiek izmantota nauda darbinieku papildus izglītošanai. Valsts pārvaldes personāla attīstības jautājumi ir jārisina kompleksi;

 

• Jāpalielina informācijas aprites ātrums valsts pārvaldes darbā, jo no tā ir atkarīga arī valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāte.

 

Noslēdzot bakalaura darba izstrādi un izvērtējot paveikto, autors secināja, ka pirms bakalaura darba izstrādāšanas uzstādītie mērķi un uzdevumi ir daļēji sasniegti – autors radis iespēju iepazīties ar dažādu autoru darbiem par personāla vadību un analizēt tos, ņemot vērā Latvijas apstākļus. Lielā informācijas apjoma dēļ nācies izvēlēties tikai dažas no tēmām, kas personāla vadībā Latvijas valsts pārvaldē likās būtiskākas. Pētot pieejamos informācijas avotus, apstiprinājusies pārliecība, ka bez attīstītas personāla vadības un izpratnes par tās darbību nav iespējama efektīva valsts vadīšana.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmantotās literatūras saraksts

 

 

1. Omārova.S. Cilvēks runā ar cilvēku. Rīga, 1996;
2. Praude.V., Beļčikovs.J. Menedžments. Rīga, 1997;
3. Vīksna.A. Personāla vadība. Rīga, 1999;
4. Forands.I. Personālvadība. Rīga, 1997;
5. Bokums.Z., Forands.I. Personālvadības rokasgrāmata. Rīga, 2000;
6. Spulle.Ā.A. Praktiskais personālmenedžments. Rīga, 1998;
7. Caune.J., Dzedons.A., Pētersons.L. Stratēģiskā vadīšana. Rīga, 1999;
8. March.C. A quick and not dirty guide to bisiness writing, USA, 1997;
9. Jefkins.F. pārstrādāts Yadin.D. Public Relations 5^th Edition. Pitman Publishing, London, 1998;
10. 14.08.2002 MK noteikumi Nr. 428;
11. D. Mišels, More Katri “Pārskats par situāciju personālvadībā valsts civildienestā” Rīga, 1999;
12. VCP dokumentācija par aktivitātēm personālvadības attīstības jomā;
13. Likums “Valsts civildienesta likums”, 22.09.2000;
14. James Crawford “The British Yearbook of International Law, Vol.48;
15. Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, Nr.49/50;
16. William J. Hough, New York Law School Journal of International and Comparative Law, Vol6;
17. Dimdiņš Ģirts “Darba izpildes analīze valsts civildienestā: rokasgrāmata” Rīga, 1999
18. Likums “Valsts pārvaldes iekārtas likums”, 21.06.2002;
19. Valsts civildienesta mājas lapa -  www.vcp.gov.lv;
20. United Nations Online Network in Public Administration and Finance http://www.unpan.org
21. The 2nd EU Quality Conference for Public Administrations in EU www.2qconference.org
22. World Bank http://www1.worldbank.org/publicsector/index.cfm
23. Organisation for Economic Co-operation and Development www.oecd.org

 

 

 

 

 

 

 

Bakalaura darbs aizstāvēts

 

 

Bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdē

 

 

200__. gada ____.____________ un novērtēts ar atzīmi _____________________

 

 

 

 

 

 

 

Bakalaura pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs  _______________________

         (paraksts)