Personalvadiba valsts iestade

Administratīvi teritoriālā reforma.

Valsts pārvaldes attīstība ir saistīta ar vietējās varas un vietējās pārvaldes sistēmas attīstību. Jo ekonomiski un finansiāli stiprākas ir pašvaldības, jo augstāks ir pašvaldību speciālistu izglītības un prasmju līmenis, jo vairāk funkcijas, t.sk. pakalpojumus iedzīvotājiem, uzņemas veikt pašvaldības, kas ietekmē centrālās valsts pārvaldes lomu un veicamās funkcijas. Pašvaldību skaits Latvijā pašlaik ir 552. Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos līdz 2003.gada beigām. Eiropas integrācijas process, Latvijas valsts attīstība, informācijas sabiedrības attīstības nosacījumi, potenciālās investīciju iespējas, sadarbība ar ES reģioniem nosaka nepieciešamību paātrināt administratīvi teritoriālo reformu. 2001.gada aprīlī Ministru kabinetā tika iesniegti pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas varianti: pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts (nosacīti 102 pašvaldības) un projekts par rajonu pašvaldību reorganizāciju par vietējām pašvaldībām un pašvaldības statusa saglabāšanu republikas pilsētām (nosacīti 33 pašvaldības), paredzot grozīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana valsts pārvaldes iestādēs.

Viens no jautājumiem, kas ir aktuāls attiecībās starp valsti un sabiedrību, ir valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, valsts iestāžu darbības un rezultātu kvalitāte. Lai panāktu valsts pārvaldes iestāžu darbības pilnveidošanu, ar Ministru Prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kas izstrādā Ministru kabineta ieteikumus Par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Kvalitātes vadības sistēmas mērķis ir sistematizēt iestādes darba organizāciju un vadības metodes, lai apmierinātu klientu intereses un nodrošinātu atbilstīga produkta radīšanu un/vai pakalpojuma sniegšanu. Ieteikumi rosinās valsts pārvaldes iestādēs ieviest uz ISO 9000 standartu principiem balstītu kvalitātes vadības sistēmu, nosakot tās ieviešanas pamatprasības.

Korupcijas novēršanas programma.

Ētiskas, caurredzamas un sabiedrības interesēm kalpojošas valsts pārvaldes veidošanu nosaka arī valdības korupcijas novēršanas programma. Programma izstrādāta ar mērķi veidot ilglaicīgu un efektīvu valsts politiku korupcijas novēršanā, paredzot identificēt korupciju veicinošos apstākļus un paredzot šo apstākļu novēršanas tiesiskos un citus iespējamos līdzekļus. Šāda politika un.

Korupcijas novēršanas programmā izvirzītie trīs stratēģiskie darbības virzieni – korupcijas novēršana, apkarošana un izglītošana – ir realizējami, sadarbojoties publiskajam sektoram, privātajam sektoram un sabiedrībai.

Pilsoniskās sabiedrības veidošanas stratēģija.

Attīstītas pilsoniskās sabiedrības pamatiezīme ir konstruktīvs, ilgtspējīgs dialogs starp sabiedrību un valsts pārvaldes institūcijām, kas sekmē savstarpēju sadarbību un uzticību. Sabiedrības aptaujas liecina par iedzīvotāju atsvešinātību no valsts varas struktūrām. Kaut arī ir vērojama sabiedrisko organizāciju vēlme iesaistīties sabiedrībai svarīgu funkciju un programmu realizēšanā, lēmumu pieņemšanā, kopumā sabiedrības aktivitāte ir zema un nenotiek mērķtiecīga, efektīva sadarbība. 

Sabiedrības līdzdalība valsts politikas veidošanā un īstenošanā  palīdz attīstīt demokrātiju, kā arī izmantot sabiedrības intelektuālo potenciālu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību, tiek plānots izstrādāt Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģiju, kuras nepieciešamību atzīst gan valsts institūciju, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vienota, uz rīcību vērsta un valdības akceptēta stratēģija palīdzēs plānot un organizēt darbu gan valstiskā, gan nevalstiskā sektorā, bet galvenokārt tā sekmēs ilgtspējīga, konstruktīva un uz sadarbību vērsta dialoga veidošanos. Pilsoniskas sabiedrības attīstības stratēģijas galvenie uzdevumi ir:

palielināt sabiedrības lomu valsts pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, pieņemšanā un ieviešanā, veidot un attīstīt dialogu starp sabiedrību un valsti;

paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni, ticību savām spējām ietekmēt valstī notiekošos procesus, paaugstināt sabiedrības atbildību par valsts attīstību un nākotni.

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas mērķi 

Stratēģija izvirza sekojošus valsts pārvaldes uzlabošanas mērķus:

(1) nodrošināt vienotu, mērķtiecīgu un tālredzīgu, uz nākotni vērstu valsts pārvaldi;

(2) nodrošināt stabilu un efektīvu finansu un budžeta vadību;

(3) panākt iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldīšanas procesā;

(4) nodrošināt kvalitatīvus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem;

(5) nodrošināt, lai valsts pārvaldē  strādātu motivēti, augsti kvalificēti un godīgi (atbildīgi un ētiski strādājoši) darbinieki.

Stratēģijas mērķi ir formulēti tā, lai sasniedzot tos, varētu panākt fundamentālus un kardinālus kvalitatīvus valsts pārvaldes darbības uzlabojumus. Mērķu sasniegšanai tiek noteikti darbības virzieni, kas veido mērķa sasniegšanas ietvaru. Stratēģijas mērķi ir savstarpēji saistīti. Nenodrošinot pirmā mērķa realizāciju, nav iespējams efektīvi īstenot otro, trešo un ceturto mērķi. Piektais mērķis ir arī būtisks visu pārējo mērķu sasniegšanai, jo valsts pārvaldes darbinieku kvalitāte un prasme, ierēdņu un darbinieku profesionalitāte – ir būtisks reformu priekšnosacījums. 

Nākotnes valsts pārvaldes raksturojums

Stratēģijas pamata mērķi sekmē sekojošu vispārējo principu īstenošanu valsts pārvaldē:

 

4.1. tabula

Vispārējie principi valsts pārvaldē

 

-no darbības plānošanas īstermiņā	uz vidējā termiņa plānošanu;
-no reaģējošas darbības (seku likvidēšanas)	uz aktīvu, stratēģisku vadīšanu;
-no neskaidras lēmumu pieņemšanas un atbildības sadalījuma centrālajā un izpildes līmenī	uz centrālā koordinējošā līmeņa lomas skaidru noteikšanu normatīvajos aktos un izpildes līmeņa pilnvarošanu;	4.1. tabulas turpinājums
-no akcenta uz procesu un procedūru ievērošanu	uz plānotajiem un sasniedzamajiem  rezultātiem;
-no birokrātu diktāta, vadoties no valsts amatpersonu ērtībām,	uz klientu vajadzību diktātu;
-no tradicionālās resursu plānošanas  balstoties uz ieguldījumiem	uz resursu plānošanu atbilstoši plānotajiem rezultātiem;

 

Stratēģijas mērķu īstenošanas rezultātā tiks sasniegtas šādas pārmaiņas un uzlabojumi valsts pārvaldes sistēmā.

Vienota, mērķtiecīga un tālredzīga valsts pārvalde

Pateicoties plānoto politikas veidošanas un koordinācijas procesa mehānismu izveidošanai tiks nodrošināts, ka valsts politikas izstrādes process būs atklāts, vērsts uz sabiedrībai nozīmīgu pārmaiņu īstenošanu vidējā termiņā, balstīts uz politikas ekonomiskās, sociālās un finansiālās ietekmes analīzi un saistīts ar vidēja termiņa publisko izdevumu plānošanu.

Efektīvs politikas veidošanas un īstenošanas process veicinās valsts pārvaldes stabilu un prognozējamu darbību vidējā termiņā, paralēli ieviešot vidēja termiņa nozaru stratēģisko plānošanu, kas izriet no valdības vidēja termiņa prioritārajiem politikas mērķiem un nosaka visu valsts pārvaldes iestāžu darbu atbilstoši vidēja termiņa resursu plānošanai.

Efektīva politikas īstenošana prasa skaidru kompetenču sadalījumu starp valsts pārvaldes iestādēm, tāpēc tiks izveidota racionāla valsts pārvaldes institucionālā sistēma ar skaidru kompetenču un tai atbilstoša juridiskā statusa noteikšanu. Valsts pārvalde tiks atbrīvota no tirgus ekonomikas apstākļos valsts pārvaldei neraksturīgām funkcijām.

Plānojot valsts pārvaldes iestāžu darbu, lielāku nozīmi iestādes piešķirs darbības rezultātu noteikšanai, kas saistīti ar politikas mērķiem. Ieviestā atskaitīšanās par darba rezultātu sasniegšanu sekmēs politiskās vadības un sabiedrības kontroli pār valsts pārvaldes darbu un lietderīgu resursu izlietošanu atbilstoši politikas mērķiem.

Saskaņotas politikas veidošana un ieviešana tiks veicināta ar uzlabotu iestāžu vertikālo un horizontālo koordināciju un sadarbību, kas tiks noteikta likumā un veicināta ar noteiktiem mehānismiem, piemēram, ar valsts pārvaldes personāla politiku.

Stabila un efektīva finansu un budžeta vadība

Finansu un budžeta reformu īstenošanas rezultātā tiks izveidota un īstenota vidēja termiņa fiskālā politika, tādējādi sekmējot stabilas makroekonomiskās vides veidošanos. Valsts pārvaldes darbības izdevumi tiks plānoti vidējā termiņā saskaņā ar valsts attīstības prioritātēm un fiskālās politikas nosacījumiem un mērķiem.

Izdevumu plānošana un kontrole notiks atbilstoši plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas veicinās resursu izlietošanas optimizāciju un samazinās darbības izmaksas. Rezultatīvie rādītāji tiks plānoti saskaņā ar politikas mērķiem un valdības apstiprinātajām programmām.

Iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei un sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes procesā

Administratīvais process tiks padarīts saprotams un pieejams iedzīvotājiem, kas uzlabos iedzīvotāju iespēju aizstāvēt savas likumīgās intereses valsts pārvaldes (pašvaldību) iestādēs.

Attīstot valsts pārvaldes un sabiedrības grupu konsultāciju mehānismus, tiks nodrošināta sabiedrības līdzdalība valsts politikas veidošanas procesā. Pirms svarīgu politikas lēmumu pieņemšanas valdībai būs zināms sabiedrības interešu grupu viedoklis par attiecīgo jautājumu. Valdības dokumentu projekti, kas jau tagad ir pieejami Ministru kabineta interneta mājas lapā, saņems sabiedrības interešu grupu novērtējumu. Tiks paaugstināta nevalstisko organizāciju loma politikas veidošanā.

Moderno informācijas tehnoloģiju un interneta iespēju izmantošana sekmēs sabiedrības iesaistīšanos valsts pārvaldes procesā. E-pārvaldes koncepcijas īstenošana sabiedrībai sniegs plašas iespējas saņemt informāciju un paust savu viedokli par valsts pārvaldes darbu. Izmantojot interneta sakarus, sabiedrība tiks adekvāti informēta par valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darba rezultātiem noteiktajā periodā. Iestāžu Gada publiskie pārskati atspoguļos sasniegtos darbības rezultātus sabiedrībai nozīmīgā un saprotamā veidā, kā rezultātā uzlabosies sabiedrības izpratne par valsts politikas īstenošanu un publisko resursu izlietošanu.

Kvalitatīvi publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem

Tiks uzlabota publisko pakalpojumu pieejamība un efektivitāte. Publisko pakalpojumu sistēma tiks veidota, nodrošinot horizontālo sadarbību starp nozarēm, lai samazinātu iedzīvotāju nepieciešamību saskarties ar vairākām publiskās pārvaldes institūcijām, risinot vienu konkrētu jautājumu. Veidojot iedzīvotājiem pieejamu publisko pakalpojumu tīklu, tiks ievēroti arī sekojoši faktori: ģeogrāfiskais attālums, ekonomiski pamatots informācijas un pakalpojumu sniegšanas centru izvietojums saskaņā ar klientu skaitu un pakalpojumu izmaksām, efektīvs transporta pakalpojumu nodrošinājums.

Plaši ieviešot modernās informācijas tehnoloģijas un interneta izmantošanu publisko pakalpojumu sniegšanā, tiks nodrošināta centralizēta, ātrāka un kvalitatīvāka iedzīvotāju apkalpošana, samazināsies birokrātiskie šķēršļi un korupcijas iespējas. Klientu apkalpojošās valsts iestādēs tiks ieviesta kvalitātes vadības sistēma.

Attīstīsies publisko – privāto sektoru partnerība publisko pakalpojumu sniegšanā. Privātā un publiskā sektora sadarbība un konkurence veicinās pozitīvas pārmaiņas publisko pakalpojumu organizācijas kultūrā un vadībā.

Valsts pārvaldē strādā augsti kvalificēti un godīgi darbinieki

Tiks izveidota un ieviesta valsts pārvaldē strādājošo motivācijas sistēma, kas nodrošinās augsti profesionālu un motivētu darbinieku piesaisti un karjeras veidošanu valsts pārvaldē. Tiks izstrādāta un ieviesta valsts pārvaldē strādājošo vienota darba samaksas sistēma.

Valsts rūpēsies, lai valsts pārvaldē strādājošo profesionālā attīstība būtu atbilstoša valsts pārvaldes attīstības vajadzībām. Valsts pārvalde saņems no augstskolām atbilstoša profila sagatavotus speciālistus, kuriem tiks nodrošināta iespēja saņemt darbam nepieciešamo papildizglītību Valsts administrācijas skolā.

Tiek izstrādāta un ieviesta valsts pārvaldē strādājošo vērtēšanas sistēma. Ar ierēdņu un speciālistu darba novērtēšanu tiks panākta darbinieku attīstība, darba sasniegumu uzlabošana, ētikas principu ievērošana, kā arī tiks veicināta valsts pārvaldē strādājošo izaugsme un taisnīga darba samaksa.

Valsts pārvaldes iestāžu personāla vadība tiks pilnveidota, veicot pasākumus profesionālas karjeras attīstībai, administratīvās korupcijas samazināšanai un ētikas normu ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs.

Tiks nostiprināta valsts iestāžu vadītāju loma politikas veidošanas un ieviešanas koordinācijā starp valsts pārvaldes nozarēm. Tiks izstrādāta un ieviesta augstāko ierēdņu rotācijas sistēma.

Valsts pārvaldes reformas stratēģijas īstenošanas mehānisms

Lai īstenotu Stratēģijas mērķus un panāktu būtiskus uzlabojumus valsts pārvaldes darbībā un, tā rezultātā, sabiedrībā, katram stratēģijas mērķim ir definēti sagaidāmie rezultāti un to sasniegšanai veicamie uzdevumi. Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas programma ir veidota kā Stratēģijas īstenošanas uzdevumu kopums valsts pārvaldes darbības jomās: politikas procesa vadībā un koordinācijā, stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanā, valsts vidēja termiņa izdevumu plānošanā, personāla vadības attīstībā, utt. Atbilstoši kompetences sadalījumam starp valsts pārvaldes iestādēm, kas ir noteikts likumos un iestāžu nolikumos, tiek noteikta atbildīgā iestāde par Programmas attiecīgās sadaļas ieviešanas koordināciju.

Pārmaiņu ieviešanai nepieciešamie pasākumi

Likumdošana

Lai īstenotu Stratēģijas mērķus, atbildīgajām iestādēm jāveic normatīvas bāzes izstrādāšana un pieņemšana. Normatīvie akti regulēs valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē, vidēja termiņa publisko izdevumu plānošanu, vadību un kontroli, administratīvo procesu, kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē, valsts pārvaldes strādājošo darba samaksas sistēmu, kā arī ar valsts pārvaldes personāla vadības stratēģijas īstenošanu saistītos jautājumus. No savlaicīgas normatīvās bāzes radīšanas būs atkarīga iespēja sasniegt Stratēģijas mērķus.

Institūciju stiprināšana

Par Stratēģijas mērķu īstenošanu atbildīgās iestādes ir Valsts kanceleja, Finansu ministrija. Stratēģijas īstenošanā  ir iesaistītas arī pārējās valsts pārvaldes iestādes. Veiksmīgai Stratēģijas īstenošanas vadībai, nepieciešams normatīvajos aktos noteikt atbildīgo un iesaistīto iestāžu lomu un kompetenci Stratēģijas ieviešanā un attīstīt to administratīvo kapacitāti Stratēģijas īstenošanai un koordinējošās lomas nodrošināšanai. Lai nodrošinātu jaunu reformas pasākumu ieviešanu, atbildīgajām iestādēm nepieciešams veikt arī izskaidrojošo un izglītojošo darbu, tādējādi nodrošinot valsts pārvaldes darbinieku spēju ieviest pārmaiņas.

Mācību programmas

Atbildīgajām iestādēm jānodrošina attiecīgu konsultāciju sniegšana un personāla prasmju pilnveidošana. Nepieciešamās mācības programmas nodrošinās ierēdņu prasmju paaugstināšanu politikas veidošanā  un ietekmes analīzē, stratēģiskajā, uz rezultātu sasniegšanu vērstajā plānošanā, administratīvā procesa piemērošanā, programmu izmaksu aprēķināšanā, darbības rezultatīvo rādītāju plānošanā, pakalpojumu sistēmas izveidošanā un vadībā, kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā, personāla vadīšanā, publiskās pārvaldes ētikā, sabiedrisko attiecību veidošanā un pārmaiņu vadībā, mērķorientētu projektu plānošanā un vadīšanā, u.c. jomās. Valsts administrācijas skolai sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm jāizstrādā un jāievieš valsts pārvaldē strādājošo papildus izglītošanas programmas. Valsts civildienesta pārvaldei jāpiedalās valsts pasūtījumā par speciālistu sagatavošanu augstākajās mācību iestādēs darbam valsts pārvaldē.

Publiskās pārvaldes informācijas sistēmas izveidošana

Publiskās pārvaldes informācijas sistēma tiek uzskatīta par valsts pārvaldes vadības un politisko lēmumu pieņemšanas, kā arī valsts pārvaldes atklātības un pieejamības veicinošo instrumentu. Nepieciešams izveidot valdības informācijas portālu, kas nodrošinās on-line režīma informācijas saņemšanu par valsts pārvaldes institucionālo sistēmu, iestāžu darba uzdevumiem un darbības sagaidāmajiem rezultātiem, valsts politikas īstenošanas rezultātiem, kā arī iedzīvotāju iespēju saņemt viņus interesējošos publiskos pakalpojumus. Informācijas sistēmai jāveicina informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas atvieglos iedzīvotājiem pakalpojumu sistēmas izmantošanu.

Finansu līdzekļu piesaistīšana

Stratēģijas uzdevumi pamatā ir vērsti uz jaunu procedūru izveidošanu un izstrādāšanu. Šo procedūru izstrādāšanai ir nepieciešama tehniskā palīdzība (know how), kas ir pieejama atbildīgajām iestādēm ar starptautisko organizāciju sniegto palīdzību.

Daudzi uzdevumi ir veicami kā iestādes vadības organizētas darbības nepārtrauktas uzlabošanas procesa sastāvdaļa, kas neprasa papildus finansu resursus, bet balstās uz iestādes iekšējās mācīšanās (organisational learning) procesu. Nepieciešams pēc iespējas vairāk izmantot PHARE programmas un divpusējās palīdzības iespējas, kā arī efektīvi izmantot jau piešķirtos līdzekļus.

Valdībai, nosakot prioritāros pasākumus, kā viena no prioritātēm ir jāatbalsta valsts pārvaldes reforma. Papildus izmaksas no valsts budžeta varētu būt saistītas ar tādiem pasākumiem kā valsts pārvaldes darbinieku jaunās darba samaksas sistēmas ieviešana, valdības informācijas sistēmas izveidošana, ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku nepārtraukta izglītošana, publisko pakalpojumu sistēmas izvērtēšanas ekspertu grupu izveidošana, lai pilotprojekta veidā izvērtētu pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju dzīves jomām.

Valsts pārvaldes sistēmas analīze un prognoze par valsts pārvaldes attīstību noteicošiem faktoriem tuvākajā piecu gadu laikā  liecina, ka, lai palielinātu valsts pārvaldes spēju nostiprināt demokrātiju, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, iesaistīt sabiedrību valsts pārvaldes procesā, ātri reaģēt uz pārmaiņām, sasniegt optimālu valsts politikas ieviešanu sabiedrības interesēs, nepieciešams veikt virkni pasākumu, kas nodrošinās valsts pārvaldes kvalitatīvu izaugsmi.

Stratēģija nosaka ceļu, kas ejams tuvāko gadu laikā un kas nodrošinās Latvijas valsts pārvaldes sistēmas tuvināšanu Eiropas Savienības valstu administratīvajām sistēmām, kā arī uzlabos valsts pārvaldes kalpošanu sabiedrībai un atbildību par savu darbu. Ministru kabinets, kā izpildvaras politisks orgāns, saņems no valsts pārvaldes iestādēm labāk sagatavotus un savstarpēji saskaņotus priekšlikumus politikas izstrādei un valsts programmas. Valdības darbs kļūs vairāk stratēģisks, pilnvarojot valsts pārvaldes iestādes risināt praktiskus jautājumus pēc iespējas zemākā valsts pārvaldes līmenī. Aktīvāk tiks izmantotas valsts un privātā sektora partnerības iespējas, kas vecinās izmaksu optimizāciju, darba kvalitātes celšanu un privātās iniciatīvas attīstību.

Valsts pārvaldes darbs tiks plānots ar vidēja termiņa perspektīvu, tādējādi veicinot iestāžu darba stabilitāti un efektīvāku publisko resursu plānošanu un izlietošanu vidējā termiņā.

Tiks nodrošināta efektīvāka valsts pārvaldes darba koordinācija un iestāžu atbildība. Valsts pārvaldes darbā akcents tiks likts uz rezultātu sasniegšanu un darba izmaksu optimizāciju.

Tiks stiprināta valsts civildienesta un valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāte un atbildība. Uzlabosies valsts iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāte. Plašāk tiks izmantotas jauno tehnoloģiju, t. sk. interneta, iespējas, uzlabojot pakalpojumu pieejamību, ātrumu un kvalitāti. Tiks radīta iespēja sabiedriskajām organizācijām aktīvi piedalīties valsts pārvaldes procesā un politikas procesā.

Plānoto pārmaiņu ieviešanas rezultātā tiks sekmēta Latvijas valsts pārvaldes atklātība, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām un nevajadzīgo administratīvo šķēršļu uzņēmējdarbībai samazināšana.